Mūsdienu princeses stāsts

Es gaidu viņu ar apmulsuma pilnu sejas izteiksmi, ar vieglām trīsām un šķelmīgu smaidu, jo vēl nekad agrāk nav nācies ieraudzīt pasaku tēlu reālā dzīvē. Es gaidu kleitā un augstpapēžu kurpēs tērptu meiteni, ik pa laikam domās ieraugot briljantu apmirdzēto kroni zeltainās matu cirtās. Es nesagaidu.

Tā vietā, es ieraugu tumšzilās džinsu biksēs, sporta apavos un milzīgā, krāsu pielietā šallē tērptu, jaunu un smaidīgu sievieti. Domās princeses tēls nav mainījies, kaut kā dabiski ir radusies spēja iemiesot pasaku tēlu pretim stāvošajā būtnē. Tā ir viņa – iedvesmotāja, labdare, cīnītāja, studente, mīloša māmiņa un Latvijas princese, tajā pašā laikā vienkārša, atvērta, smaidoša un draudzīga meitene – Katrīna Puriņa. Tā ir Katrīna, kas sevī spēj iemiesot vairāk kā vienu personību. Meitene, kas mīl rudzu puķes un narcises, krēmšnites un eklērus, smieklus, klusumu, miegu, molbertu, krustnagliņas un Pāvilostu.

Lai gan liela daļa cilvēku Katrīnu saista tieši ar Latvijas princeses titulu, viņa ir kas daudz vairāk par parastu princesi. Katrīna Puriņa ir gan topošā vecmāte, gan Rīgas Stradiņa universitātes studente – topošā mediķe. Meitene lielāko savu dienas daļu nepavada gozējoties slavas saulītē, tieši otrādi – piecas dienas nedēļā mūsu princese cītīgi studē, apvienojot studentes tēlu ar princeses titulu, mātes godu un labdarības atbalstītāju. Jautājot, kā viņa spēj savienot visas šīs šķietami atšķirīgās lietas, Katrīna vien nosmaida: „Tas ir ļoti grūti. Brīžiem man šķiet, ka pat nereāli, bet pagaidām man tam ir spēks, lai arī tas noteikti nav viegli.” Katram ir savs stāsts par tālāko izglītības izvēli savā dzīvē. Šis stāsts ir par Katrīnu. „Es studēju tieši šeit, jo nevaru iedomāties sevi nekur citur, kā palīdzot topošajām māmiņām un bērniem. Vidusskolas laikā man bija divi varianti, es gribēju kļūt par mākslinieci vai mūziķi, tā kā manā ģimenē ir vai nu mākslinieki, zinātnieki vai mediķi, šis likās kā loģisks solis manas nākotnes veidošanā. Esot praksē dzemdību namā, es ļoti pietuvinājos medicīnai.” Katrīnu nebaida fakts, ka jāmācās teju vai desmit gadu, arī tas, ka ir grūti un nepieciešams liels spēks, lai to paveiktu, meiteni nespēj atturēt. Katrīna ir izvēlējusies profesiju, kuru mīl, un ir gatava tai atdoties.

Ar zelta kroni pa dzīvi

Katrīna Puriņa nu jau trešo gadu nes Latvijas princeses titulu. Latvijas Neatkarīgās Televīzijas jaunizveidotajā šovā, Katrīna ieguvusi pavisam jaunu tēlu, nu viņa no nezināmas meitenes kļuvusi par atpazīstamo princeses titula īpašnieci.

Katrīna atzīst, ka arī princeses tituls nav tikai skaista, jauka un forša padarīšana. Tāpat kā daudzām dzīves lietām, arī te slēpjas divas puses. „Viena puse ir jauka un ļoti forša, ar kuru es sadzīvoju pavisam labi, jo ir cilvēki, kuriem es varu būt par piemēru, varu iedrošināt, atbalstīt vai radīt jaunas idejas. Otra, sliktā puse, ir tāda, ka katram cilvēkam par mani ir viedoklis, un ne vienmēr tas ir jauks un pozitīvs. Cilvēkiem nereti ir izveidojies savs priekšstats, kurš varbūt pat pilnīgi un galīgi neatbilst patiesībai. Un tas laikam arī ir tas, ar ko sākumā bija visgrūtāk sadzīvot.” Šis princeses stāsts pieder Katrīnai, taču ikviens var iztēloties kā būtu, ja stāsts piederētu viņam pašam. Katrīna atzīst, ka šovs padarījis viņu stiprāku un mainījis viņu kā personību, princese kļuvusi rūdītāka arī pret ne tik pozitīviem viedokļiem. „Nav jau tā, ka visu laiku, kāds man staigā pakaļ, bet nu ir bieži nācies dzirdēt frāzi „Re kur aizgāja viņa!”, un tad man vienkārši liekas „Nu kas ir? Ko tu gribi no manis?” Es to visu ļoti jūtu un, kad es to visu dzirdu, man vienkārši gribas pagriezties, pasmaidīt un sacīt – Jā, tā esmu es, ko lai mēs tagad darām? Sadodamies rokās un padomājam par to?” smejas Katrīna. Taču meitene atzīst: „Ja tu nekas negribi būt, ja tev nav nekādi mērķi, ja tev nav nekāds uzdevums dzīvē, tad par tevi nerunās, bet, ja tu gribi kaut kas būt, tev ir savs viedoklis, tad par tevi runās, un runās gan labu, gan sliktu. Un šobrīd es beidzot esmu tikusi līdz tai sajūtai, ka man principā ir vienalga, ko cilvēki par mani domā. Tie varbūt ir tādi skaļi vārdi, bet man tiešām ir vienalga, ko domā tie cilvēki, kas nāk man pretī pa ielu, es viņiem sūtu vislabākās domas, un vislabākās lietas pasaulē, bet vienīgais, kas man ir svarīgi, ir tas, ka mana ģimene mani mīl tādu, kāda es esmu.”

Lai arī neviens tā pa īstam vēl nav izgudrojis laika mašīnu, Katrīnai piedāvāju tajā iesēsties un sajust, kā būtu, ja laiks skrietu nevis uz priekšu, bet lēniem, toties pārliecinošiem soļiem steigtu atpakaļ. Vai princese maz vēlētos būt par princesi? Vai šovs notiktu ar vai bez viņas? Katrīna vien nosmaida, jo tas šķiet pārāk nereāli, tomēr, ja būtu tāda iespēja, meitene neko nevēlētos mainīt. „Ja viss būtu noticis tāpat kā līdz šim, es noteikti būtu piedalījusies šovā arī atkārtoti. Tas laiks bija brīnišķīgs, jo tas, ko es tur ieguvu, bija daudz vērtīgāks, nekā tas, ko zaudēju, ieguvu arī ļoti daudz draudzenes šova laikā, un tas mani ir padarījis daudz pieaugušāku un norūdītāku, radot tādu kā čaulu sev apkārt”, stāsta Katrīna. Lai arī cilvēki bieži vien arī tiešā veidā uztver Katrīnu kā īstu princesi, meitene nebūt sevi par tādu neuzskata. „Tas bija šovs, nevis kaut kāds pasākums, kur tika ievēlēta Latvijas princese, tas ir tas, ko cilvēki visvairāk jauc, tas bija tikai konkursa tituls, un es neesmu nekāda tur Latvijas princese, ar kroni, kuru es tagad nesu, es esmu vienkārši šova uzvarētāja”, atklāj Katrīna.

Sirds siltums palīdzēt citiem

Mūsu pašu Latvijas princese ne tikai pēc šova, bet jau lielu daļu savas dzīves veltījusi arī labdarībai, jo viņas sūtība šajā pasaulē ir spēt palīdzēt tiem, kam tas visvairāk nepieciešams. „Man ir vesela kladīte ar labdarības pasākumiem, kuros esmu piedalījusies. Lielākie, protams, bija „Eņģeļi pār Latviju” un „Labestības dienas”, esmu izbraukājusi teju pusi Latvijas. Man galvenais ir palīdzēt citiem, es to daru sevis un to cilvēku labā, kam es palīdzu, tā nekādā mērā nav ārišķība”, stāsta Katrīna. Iesaistīšanās labdarības projektos Latvijas princesei šķiet loģisks solis, īpaši tad, ja citiem klājas sliktāk, nekā tev pašam. Ja ir iespēja palīdzēt, Katrīna to izmanto un ne brīdi nenožēlo. Meitene gan atzīst, ka tieši pēc šova viņas labdarība tika izmantota vislielākajā mērā. „Tas bija diezgan ārprātīgi, jo tas iegāja tādās galējībās, ka cilvēki prasīja naudu remontam. Viena sieviete man zvanījās katru dienu un prasīja naudu”, atceras Katrīna. Meitene atzīst, ka brīži, kad kādam no sirds palīdzēts, ienes lielāko siltumu sirdī.

Ar mīlestību uz dzīvi

„Princesei jābūt skaistai, labestīgai, patiesai un laimīgai”, „Princeses parasti ir kaprīzas, iedomīgas un valdonīgas, nu vismaz pasaku princeses”, „Viņai jābūt dabiskai, bez pieliktiem gēla nagiem”, „Princesei jāprot dejot un jāpiemīt pa drusciņai no visa labā”, tāds ir mazo meiteņu, kas bezrūpīgi rotaļājās vienā no Rīgas pagalmu ielām, stāsts par to, kādu viņas redz princesi. Arī Katrīna Puriņa mazajām meitenēm nav svešs vārds. Visas kā viena vēlas Latvijas princesei līdzināties. „Katrīna ir skaista”, sajūsminās mazās rīdzinieces. Taču kurš gan vēl labāk spētu raksturot Katrīnu, ja ne viņas tuvākie cilvēki. „Katrīna ir baigais motoriņš, kas ar visu savu enerģiju metas lietās, kas viņu aizrauj. Prot iestāties par savu viedokli, bet pats galvenais, ko es mīlu Katrīnā, ir tas, ka viņa reizēm ir pilnīgs „čau” cilvēks ar tādiem gājieniem, ka no malas kādam varētu šķist – viņa nav normāla. Un vēl kas, Katrīna smieklīgi smejas”, stāsta Katrīnas labākā draudzene Digna Mača. Arī Latvijas princešu šovā Katrīna ieguvusi labas draudzenes, Madara Grīnberga ir viena no meitenēm, ar kuru Katrīnai izveidojies ciešākais kontakts. „Viņa ir sirds cilvēks. Katrīna dzelžaini iet uz savu mērķi un sapņo par saviem sapņiem. Tādas kā viņa es saucu par turbo mammām, dzīvo savā pasaulītē un viņai īpaši neinteresē, ja kāds to nesaprot, bet tie, kas saprot, viņai ir tuvi un mīļi”, atklāj Madara Grīnberga šova „Latvijas Princese” dalībniece.

Lai nu kāds būtu citu viedoklis par Katrīnu, arī viņai pašai ir ko teikt: „Mans mērķis – ar katru dienu kļūt vienkāršākai.” Katrs šajā pasaulē ir citāds, tāds un ne savādāks. Jautājot Katrīnai sevi noraksturot piecos vārdos, meitene apmulst, ir pārāk sarežģīti piemeklēt īstos vārdus, kas raksturotu tik daudzpusīgu personību, taču Katrīna atrod. „Kustība, pacietība, labsirdība, ticība un ārkārtīgi liela mīlestība uz dzīvi.”

Autore: Lāsma Didrihsone

Foto: no Katrīnas Puriņas personīgā arhīva

You may also like...

Atbildēt

Ja Tev patīk šī lapa, seko mums un iesaki to tālāk!