Teātra svētki Ikšķilē (turpinājums)

„Kāpēc mēs mīlam Rūdolfu Blaumani?”

(turpinājums)

„Ja tu gribi ko labu darīt, palīdzi kādam cilvēkam,

iestādi kādu koku, apkop un aplaisti to,

viņš darīs tev prieku”.

Rūdolfs Blaumanis

Ar Rūdolfa Blaumaņa daiļradi cieši saaudzis patiesības vārds. Viņa māksla – tā ir skarba laikmeta pretrunu piesātināta patiesība, cilvēka domu un jūtu patiesība.

Blaumaņa literārā darbība ir ļoti plaša – viņš bijis  dramatiķis, novelists, liriķis, humorists un žurnālists. Nemirstību mūsu literatūrā Blaumanis ieguvis kā novelists, kā precīzs cilvēka dvēseles norišu analītiķis un tēlotājs. Visa centrā viņam bija cilvēks, ko viņš uzskatīja par pasaules lielāko vērtību. Raksturīgākās viņa noveles – „Raudupiete”, „Purva bridējs”, „Pērkona negaiss”, „Salna pavasarī”, „Andriksons”.

Novele „Nāves ēnā” neapšaubāmi ir viena no labākajām Blaumaņa novelēm, arī no labākajām mūsu literatūrā. Nāves ēna redzama cilvēku niecībā pretstatā nepārvaramiem dabas spēkiem. No otras puses  – cilvēku dzīvības dziņas maziskais egoisms, kam pāri pašaizliedzībā spēj pacelties tikai retais.

Tautas mīlestību Blaumanis iemantojis kā dramaturgs. Atzīstot, ka viņa stāsti ir nopietni un pa daļai drūmi, savās lugās un humoristiskajā dzejā Blaumanis ļāvis izpausties sava talanta gaišajai pusei. Blaumanis ir rakstījis drāmas, sadzīves skatu lugas un joku lugas.

Lugā „Ļaunais gars” attēlots skopulības un mantrausības ļaunums; neraugoties uz didaktisko tendenci, luga ir dzīva un saistoša. Tāda pati tendence ir drāmai „Pazudušais dēls”, kur rādītas nepareizas audzināšanas, aklas un neprātīgas mātes mīlestības postošās sekas. Īstai mātes mīlestībai jābūt redzīgai un gudrai.

Viena no vairāk iestudētajām Blaumaņa lugām ir „Ugunī”, stāsta „Purva bridējs” dramatizējums. Luga rakstīta ar lielu mīlestību un rūpību, katrs tēls izstrādāts smalki un precīzi.

Īpašu vietu gan Blaumaņa daiļradē, gan latviešu dramaturģijā ieņem „Indrāni” ar saviem precīzajiem raksturiem un līdz pilnībai izkoptajiem dialogiem.

Tautas teātri, amatieru teātri ir ļoti iemīļojuši Blaumaņa joku lugas – „Trīnes grēki”, „No saldenās pudeles”, „Zagļi”, „Zelta kupris”. Kad neklājas viegli, labprāt gribam pasmieties, kaut paši par sevi.

Latviešu teātra fenomens ir „Skroderdienas Silmačos” – tautas luga, kurā jautri skati savijas ar smeldzi, mīļumu un nopietniem notikumiem. Katros Jāņos latvieši to labprāt skatījušies un skatās gadu no gada.

Tomēr šīs lugas liktenis bijis raibs. 1902. gada 31. janvārī un 1. februārī – dienās pēc lugas pirmizrādes „Dienas Lapa” bija pilna ar pazemojošām un iznīcinošām recenzijām. Šī luga Blaumanim sagādājusi daudz rūgtus brīžus. Vēlāk parādījās arī atzinīgas recenzijas, tomēr Rīgas Latviešu biedrības teātris nospēlēja tikai trīs izrādes. Bija jāpaiet pieciem gadiem, līdz teātris atgriezās pie noniecinātās lugas. Pēc Blaumaņa aiziešanas viņsaulē sākās „Skroderdienu” uzvaras gājiens pa Latvijas teātru skatuvēm. Šīs lugas iestudējumu skaits pārsniedz jebkuras latviešu orģināllugas iestudējumu skaitu.

Visus Blaumaņa darbus raksturo spilgta, trāpīga, ļoti pareiza un labskanīga latviešu valoda. Viņam piemita spēja apbrīnojami ieklausīties lauku ļaužu valodā, nereti savās lugās viņš izmantoja veselus teicienus no savu laikabiedru sacītā, par ideju avotu Blaumanis izmantojis arī latviešu folkloru. Rakstnieka patiesības izpratne ir gudra un redzīga, jo tā sakņojas bagātīgos dzīves vērojumos. Savas literārās spējas Blaumanis attīstīja un izkopa līdz pilnībai, viņš ir stila meistars.

Profesors Dr. P. Zālīte:  „Vienu lielu laimi es gan piedzīvoju, es dziļi ieskatījos, jo es to spēju, Blaumaņa, kā radoša mākslinieka dvēselē un redzēju, kā viņš strādā, kā savus tēlus rada, veido, kā viņus padara dzīvus, kā tiem ielej savas sirds asinis un kā tos apgaro ar savu intelekta dvesmu”.

Vai Blaumaņa lugu izrādes uz mūsu skatuvēm būs tik ilgi, kamēr pastāvēs latviešu teātris? Pārliecinoši varam teikt, ka jā! Blaumanī spilgti atspoguļojas tautas gars, kas ir nemirstīgs un nemirstīgs ir Blaumanis.

 

Izmantoti materiāli no G. Bībera, L. Volkovas, A. Stankeviča, O. Zandera, profesora P. Zālītes darbiem.

 

Silvija  Ķeze, Ikšķiles Kultūras biedrība

 

You may also like...

Atbildēt

Ja Tev patīk šī lapa, seko mums un iesaki to tālāk!