Viduslaiku šarms

Visiem pasaules literatūras pazinējiem, īpaši viduslaiku un renesanses kultūras interesentiem, visticamāk, ir pazīstams Džovanni Bokačo vārds (Giovanni Boccaccio). Viņš ir itāliešu rakstnieks, kura dzimšanas gads un vieta nav noskaidroti, toties nāves diena ir zināma precīza- 1375. gada 21. decembris.

Māti Bokačo nekad nav pazinis, bet tēvs bija tirgotājs. Lai gan dēlam tirdzniecība lāga nav padevusies, tēvs viņu sūtīja uzdevumā uz Neapoli, kurā tam bija jāapgrozās galma sabiedrībā. Tieši tur viņš saskārās ar literātiem, kuri viņam atklāja plašo rakstniecības pasauli. Visvairāk viņu iedvesmoja Dante, diženais ”Dievišķās komēdijas” autors. Galmā Bokačo iepazina arī sava mūža lielo mīlu un mūzu, kas ir pieminēta vairākos viņa darbos- augstdzimušo Fiametu.

Bokačo literatūra ir īpaša, jo tā ir kā slieksnis starp Viduslaikiem un Renesansi. Piemēram, viņa slavenākajā darbā ”Dekamerons”, Bokačo apraksta Viduslaiku sabiedrību laikā, kad Eiropā plosījās mēris. Tāpat pašu vietu viņa stāstos ieņem garīdzniecības pārstāvji, no mūkiem līdz pašiem augstākajiem Tā Kunga kalpiem. Savu stāstu varoņus autors parāda no cilvēciskās puses, ņemot vērā visas kaislības un vājības, tāpēc arī garīdzniecība viņa darbos iegūst tādu kā samaitātības un izvirtības nokrāsu. Viņa tēli kopumā ir cilvēki, kas pārstāv dažādas tā laika sabiedrības kārtas. Vienalga, vai tirgotājs, amatnieks, mūks, ceļinieks vai aristokrāte- visi ir detalizēti aprakstīti un bieži vien ar ironisku pieskaņu. Tādējādi Bokačo darbi ir spilgts viņa laikmeta atspoguļojums- īsti, dzīvi cilvēki, gan ar labajām, gan sliktajām īpašībām, reālā vidē, ar patiesu literāru vērtību.

Foto: flickr.com/photos/centralasian/

You may also like...

Atbildēt

Ja Tev patīk šī lapa, seko mums un iesaki to tālāk!