„Explorer – 1” svin 55 gadu jubileju

Šī diena ir kļuvusi vēsturiski nozīmīga visā pasaulē, bet it īpaši svarīga Amerikas Savienotajām Valstīm. Atgriežoties laikā, tieši pirms 55 gadiem, tika palaista pirmā Amerikas Savienoto Valstu Zemes mākslīgais pavadonis – „Explorer – 1”. Pēc Latvijas laika tas notika 1. februārī 03:48, taču pēc vietējā laika 31. janvārī 10:48. Tas tika palaists ar nesējraķeti „Juno-1” no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas 1958. gadā.

Pie šī veiksmīgā projekta galvenokārt strādāja trīs, nu jau, ievērojamas personas, kā: raķešu zinātnieks no Jaunzēlandes – William Hayward Pickering(1910-2004), amerikāņu kosmosa zinātnieks James Alfred Van Allen (1914-2006) un vācu-amerikāņu raķešu zinātnieks – Wernher von Braun(1912-1977). „Explorer – 1” tika uzbūvēts diezgan lielā steigā, tikai 84 dienu laikā, jo paralēli, viņu konkurenti no Krievijas ļoti strauji un veiksmīgi attīstījās šajā nozarē. Pavadonis svēra precīzi 13,97 kilogramus, no kuriem 8,3 kilogrami bija instrumenti, datu pārvadīšanai. „Explorer – 1” bija liels solis sperts pretī kosmosa izpētei, kā nekā, pirmais dokumentētais, izmantotais tranzistors ASV Zemes satelītu programmā.
Ilgi nebija jāgaida, kad sāka uzķert pirmos signālus. Kas uzjundīja pētniekos pirmās šaubas un neizpratni. Uz pavadoņa bija ievietots Geigera skaitītājs, lidojot netālu no mūsu Zemes, skaitītājs ir strādājis pavisam normāli, taču tas nezināma iemesla dēļ pārstāja darboties katru reizi, kad pavadonis attālinājās no Zemes par vairāk nekā 1000 kilometriem. Sākumā tas likās ļoti aizdomīgi. Bet, tas notika tikai un vienīgi tādēļ, ka starojums bija tik vareni liels, ka pats skaitītājs vairs nespēja to piefiksēt, tādejādi nepiereģistrējot visu esošo informāciju. Pavadoņa jaudīgākais raidītājs darbojās aptuveni divas nedēļas, savukārt otrs raidītājs pārstāja pavisam raidīt 1958. gada 23. maijā. Tikai pēc jaunā uzbūvētā „Explorer – 3” lidojuma, grupa secinājusi, ka „Explorer – 1” Geigera skaitītājs ticis piesārņots un pārpludināts ar tik stipru radiāciju, ka instruments ir vienkārši pārstājis darboties. To izraisīja starojumu deva lādētu daļiņu josla, ko ap Zemi bija noķēris magnētiskais lauks. Neilgi pēc šī atklājuma to nodēvēja par godu pašam atklājējam – Van Allena radiācijas josla.1
Neskatoties uz to, ka tik īsu darbības laiku „Explorer – 1” kalpoja, tomēr tika iegūti ļoti nozīmīgi un interesanti dati par kosmisko vidi, kas līdz tam laikam nebija pētīts un izprasts. Pateicoties šiem pirmajiem veiksmīgajiem mākslīgo pavadoņu izveidei un palaišanai, varēja sākties signālu ēra. Jo, ja pratīsim ar šiem signāliem apieties, tos fiksēt, pārraidīt, uztvert, uzkrāt, analizēt, varēsim saprast apkārt notiekošo, attiecīgi reaģēt vai ietekmēt.
Fakti liecina, ka pēc vairāk kā 58 000 apriņķošanas reizēm ap zemeslodi, diemžēl, 1970. gada 31. martā pavadonis „Explorer – 1” virs Klusā okeāna iegājis atmosfēras blīvajos slāņos un sadega.

Autors: Maruta Birša

Atbildēt

Ja Tev patīk šī lapa, seko mums un iesaki to tālāk!