Papīrs pie Papīra, Plastmasa pie Plastmasas

Vides aizsardzība un zaļās zonas saglabāšana mūsdienās ir aktuāls temats. Gandrīz visi ir informēti par vides problēmām, visi saprot un runā par to, varētu pat teikt, ka vides apziņas un informētības līmenis latviešiem ir augsts, tuvu pie 90%, kā liecina atkritumu apsaimniekotāju aptauju rezultāti. Tomēr vēl svarīgāks jautājums ir, kādēļ tikai puse no Latvijas iedzīvotājiem iesaistās atkritumu šķirošanas procesā? Kādi ir iemesli, kas traucē sabiedrībai iesaistīties?

 

Kā izrādās, neesam vienīgā valsts, kas cīnās ar šo situāciju. Šajā jautājumā Latvija salīdzināma ar Portugāli un rezultāti ir ļoti līdzīgi. Cilvēki kā galvenos iemeslus tam, ka viņi neiesaistās atkritumu šķirošanas procesā, nosauc atkritumu konteineru trūkumu blakus mājsaimniecībai, vai to, ka tie atrodas pārāk tālu, kā arī piebilst, ka mājās nav tik daudz vietas atkritumu šķirošanai un tas nav ērti. Protams, žēl, ka mūs jāsalīdzina ar valsti, kas 2003. gadā bija nabadzīgākā valsts Eiropā, bet tomēr, mēs taču varam daudz vairāk. Kā mums cīnīties ar šīm problēmām? No vienas puses, mēs taču nevaram tā pēkšņi iegādāties lielāku māju, lielāku dzīvokli, lai tikai šķirotu atkritumus vai pēkšņi uzburt pagalmā šķirošanas konteinerus, bet no otras puses- atkritumu šķirošanas process nav nekas tik pārdabiski grūts, lai mēs par katru cenu spītētos pretī tam.

Tomēr, rūpīgi aplūkojot šo situāciju, tā neizskatās nemaz tik bēdīgi. Piemēram, SIA „EKO Rīga” piedāvā Rīgas daudzdzīvokļu namu iemītniekiem iespēju bez maksas saņemt savā pagalmā stikla, plastmasas un papīra šķirošanas konteinerus. Vienīgais nosacījums šajā sadarbībā ir tas, ka iedzīvotāji apņemas aktīvi iesaistīties atkritumu šķirošanas procesā. Un ja tā labi padomā, vai tad būtu tik grūti šķirot atkritumus, ja viss tiek pasniegts kā uz paplātes, arī informācija, kā to darīt ir attēlota uz konteineriem, atliek tikai iesaistīties šajā procesā un nepalikt vienaldzīgam.

Manuprāt, vienaldzību varētu kliedēt, ja cilvēki vairāk apzinātos, kādus ieguvumus spēj dot atkritumu šķirošanas process. Piemēram, stiklu var atkārtoti pārstrādāt un izmantot pārtikas un dzērienu iepakojumos, pietam, stikls nekad nenolietojas, to var pārstrādāt bezgalīgi. Savukārt plastmasu sasmalcinot iegūst plastmasas pārslas, no kurām tiek ražoti plaukti, plēves, logu rāmji, paklāji, segas un vēl daudzas preces. Domāju, ka neesmu vienīgā, kam šķiet, ka precēm, kas ražotas izmantojot otrreizējo pārstrādi, piemīt daudz lielāka vērtība. Es paņemu rokās lapu, kas ir nedaudz bēša un plānāka kā parastās koši baltās lapas, un rakstu uz tām ar tādu prieku, jo zinu, ka dabas resursus izmantoju lietderīgi. Un ja vēl iedomājos, ka pievēršoties šādām izvēlēm ilglaicīgi un, iespējams, pievēršot tam arī citus, dabas resursi tik samazināti un daļiņa dabas paliks neskarta, tā dēļ vien sirdī iemājo patriotiskas jūtas.

Arī citās Latvijas pilsētās atkritumu apsaimniekotāji rūpīgi strādā pie tā, lai iesaistītu iedzīvotājus atkritumu šķirošanas procesā. Piedāvā arvien vairāk eko-punktus un eko-laukumus, kur iedzīvotājiem nogādāt šķirotos atkritumus, realizē vairākas vides kampaņas, lai radītu cilvēkos sociālo atbildību un mudinātu uz noteiktajām darbībām. Rīko vides izglītības seminārus, kā arī pasniedz vides izglītības programmas vidusskolās. Arī pati esmu piedalījusies vairākos semināros saistībā ar vides problēmām, un novērtēju, cik daudz var mācīties no lektoru degsmes pret vides problēmām. Vērojot, cik aizrautīgi tie cenšas izmainīt sabiedrības uzvedību par labu dabai, arī manī iedegas tā pati liesmiņa. Un kad tā ir iedegusies, negribas to dzēst nost, vēl jo vairāk- gribas uzkurt kārtīgu ugunskuru.

Pat ar atkritumiem nesaistītas organizācijas strādā pie tā, lai panāktu sabiedrības uzvedības maiņu. Piemēram, Tu taču zini, kas ir „Cūkmens”, bet vai zināji, ka šis tēls un vides kampaņa tapusi pateicoties BA „Turības” sabiedrisko attiecību speciālistu organizētajā Dinamisko Domu Darbnīcā, kas norisinās katru gadu un veido kampaņas dažādām organizācijām. Arvien vairāk organizāciju pievēršas vides problēmu risināšanai, kā arī akadēmiķi un politiķi pievērš arvien lielāku uzmanību šo problēmu risinājumu meklējumos. Varbūt arī mums, sabiedrībai, vides problēmu risināšanai jāpievērš daudz lielāka uzmanība, jo patiesībā šajā jautājumā mums pieder vislielākā vara. Kurš gan cits, ja ne mēs paši padarīsim savu vidi skaistāku.

Kādēļ viņi visi tik ļoti cenšas? Tādēļ, jo mēs esam vienīgie, kas var un spēj labot radušos situāciju, kad atkritumu dedzināšana vai apglabāšana poligonos rada arvien vairāk problēmu. Ir ārkārtēja nepieciešamība pēc jaunas atkritumu apsaimniekošanas programmas ieviešanas, kas paredz samazināt radīto atkritumu daudzumu, un resursus izmantot racionālāk un efektīvāk, panākot, lai vienas nozares atkritumi kalpo par citas nozares izejvielām. Šis princips kalpo kā ilgtspējīgas atkritumu apsaimniekošanas stratēģija. Es saprotu, ka vides apziņa nerodas tā pēkšņi un uz sitiena, arī pati neesmu pilnīga „zaļā”, es vēl tikai mācos. Vides pārliecībai nepieciešams augt pamazām. Tādēļ iedegsim sevī to mazo liesmiņu, kas iedegās par tīru vidi, un kas zina, varbūt pēc pāris gadiem liesmos kārtīgi ugunskuri ar zaļām liesmām.

You may also like...

1 Response

Atbildēt

Ja Tev patīk šī lapa, seko mums un iesaki to tālāk!