Bulgārija – citādāka Eiropa

Bulgārija – citādāka Eiropa

Parīze, Berlīne, Londona – visiem tik ļoti pazīstamie ceļojumu galamērķi Eiropā. Balkānu valstis? Paslēpušās Eiropas dienvidos, un citiem vien asociējās ar Kosovas nemieriem, Rumānijas čigāniem un nabadzību.
Nav tie populārākie tūrisma galamērķi, tāpēc arī avio biļetes dārgākas, nekā uz to pašu Londonu, kur mūsu letiņi gan vairāk strādāt, nevis atpūsties brauc.
Man bija tā veiksme iepazīt Balkānu kultūru un četrus mēnešus dzīvot Bulgārijā un, ziniet, tagad iesaku to darīt ikvienam. Pirmais, kas latvieti pārsteigs, būs kalni, kas gluži kā Latvijas līdzenumi, plešas pa visu Bulgāriju. Vēl nepieradušās acis skatās tālumā un mēģina izšķirt, kur sākas debesis, un atliek vien noelsties: „Cik skaisti!”. Uz arhitektūras apbrīnošanu gan ļoti neceriet. Pilsētās, arī galvaspilsētā Sofijā, jūtama postpadomju elpa: nobružāti uzraksti kirilicā, veci autobusi un pelēkas mājas. Toties mazākās pilsētiņas ir pat ļoti romantiskas. Es dzīvoju dienvidos – Blagoevgradā, kuras galvenā iela atgādināja Jūrmalas Jomas ielu, tikai daudz vienkāršāka, bet ne ar mazāku cilvēku pūli.
Pat vidējais latvietis justos kā bagātnieks
Mazās ielu kafejnīcas un restorāni ir izvietoti viens pie otra, un cilvēki omulīgi sēž, pļāpājot un dzerot ko atspirdzinošu. Drīz vien iejutusies saprotu, ka izskaidrojums tam varētu būt draudzīgās cenas, kas pārtikai ir aptuveni trīsreiz zemākas nekā Latvijā.
Kaut arī Bulgārija jau ir pievienojusies Eiropas Savienībai, tur joprojām tiek izmantota vietēja valūta – ļevas (viena ļeva ir aptuveni 35 santīmi). Lai nopirktu svaigus dārzeņus un augļus, jādodas uz vietējo tirgu. Viens šāds mans pirkums, kas ietvēra lielu, sulīgu meloni, avenes un divus persikus, izmaksāja aptuveni 1.20 Ls. Tomēr visvairāk mani pārsteidza takšu un restorānu cenas. Lai izbrauktu cauri visai pilsētai, nāksies samaksāt nepilnu latu, bet slinkākajiem ēst gatavotājiem tur ir īstā vieta. Lielu un sātīgu picu vidēji var iegādāties pa 1.50 Ls, vistas zupa izmaksās 50 santīmus, studentu iecienītais kebabs (kas bija gardākais kebabs, ko biju ēdusi) maksāja vien 70 santīmus, bet elegantā restorānā gardu maltīti var pasūtīt par 4 latiem. Vienīgi jābrīdina par lēno apkalpošanu un viesmīļu angļu valodas zināšanu trūkumu (pat jaunieši slikti pārzina angļu valodu). Un, lai jūs nemulsinātu kirilics, bulgāru valoda gandrīz nemaz nav līdzīga krievu valodai.
Runājot par tradicionālajiem ēdieniem, jāizceļ siera maizītes. Noteikti jāpagaršo banitsa, kas ir kārtainas mīklas gara strūdele, pildīta ar sāļu sieru, un ir diezgan sātīga. Tradicionālais bulgāru siers latvietim neasociēsies ar ierasto produktu, un, iespējams, tieši siers būs tas, kas Bulgārijā varētu pietrūkt. Viņu siers sirene vairāk atgādina ļoti sāļu biezpienu. Bulgārijā to pasniedz ar frī kartupeļiem un tradicionālajiem šopska salātiem, kas sastāv no siera, gurķiem, tomātiem, sīpoliem un olīvām, kas Bulgārijā ir ļoti garšīgas. Tiesa gan jāsaka, ka salāti tur vairāk atgādina uz šķīvja sakārtotus produktus, jo netiek pievienotas nekādas mērces. Jāpiemin arī, ka labu majonēzi un skābo krējumu atrast ir ļoti grūti. Bulgāri vairāk iecienījuši vistas ēdienus, tāpēc liellopu steiki tur nav īpaši baudāmi. Tradicionālie alkoholiskie dzērieni ir Rakija (stiprs, spirtotam viskijam līdzīgs dzēriens) un Mastika (kaut kas līdzīgs absintam), kurus brūvē katrs kārtīgs bulgāru vīrietis.
    Naktsdzīve Bulgārijā

Bulgārijā cilvēki mīl iziet ielās. Pat Vecrīgā trešdienas vakarā nav tik daudz cilvēku uz ielām kā Blagoevgradā. Cilvēki Bulgārijā ir ļoti atklāti un bez aizspriedumiem. Sievietes ģērbjas koši un lieto arī daudz kosmētikas. Pat ikdienā uz universitāti meitenes ģērba augstus papēžus un to ārējais veidols neatšķīrās no tā, kā viņas mēdz apmeklēt klubus. Neraugoties uz to, ka Blagoevgrada nemaz nebija tik liela pilsēta (izmēru ziņā aptuveni kā Liepāja), atpūtas vietu un deju klubu tur bija ļoti daudz. Tas skaidrojams ar Blagoevgradas „zelta āderi” – Amerikas universitāti (American University in Bulgaria), kuras studenti no visas pasaules ir liels peļņas avots pilsētai. Tradicionālā bulgāru mūzika ir čalga, kas apvieno sevī grieķu, turku, Balkānu un arābu motīvus. Lirika un mūzikas video ir ļoti provocējoši, bet paši dziedātāji gandrīz vienmēr uzstājas puskaili. Tomēr čalgas klubi tiek uzskatīti par prestižiem un bieži vien galdiņi ir jāpasūta vairākas nedēļas iepriekš. Tas, kas varētu nepatikt klubos, restorānos un Bulgārijas ielās, ir smēķēšanas visatļautība, jo to drīkst darīt gandrīz pilnīgi visur. Ja esiet neiecietīgs pret cigarešu dūmiem, uz klubiem Bulgārijā labāk neiet. Par cenām atpūtas vietās arī nav jāuztraucas – tie paši kokteiļi, kas nopērkami Latvijā, bārā maksās uz pusi lētāk.
 Pakrati galvu pareizi
Braucot uz Bulgāriju tomēr vajadzētu zināt pāris lietas. Mulsinoša varētu šķist mums tik ļoti ačgārnā galvas kratīšana. Lai pateiktu „jā”, bulgāri pagroza galvu, bet „nē” izpaužas kā galvas pakratīšana. Tas īpaši jāatceras restorānos, jo citreiz var šķist, ka viesmīle jums atsaka, kaut gan īstenībā apstiprina jūsu pasūtījumu. Būtu jāsagatavojas arī noklīdušu suņu invāzijai, jo uz ielām to netrūkst. Jāsaka gan, ka tie nav bīstami un plastmasas klipši to ausīs liecina par sterilizāciju. Pārsteidzoši varētu šķist arī daudzie plakāti ar cilvēku sejām uz sienām. Tās ir mirušo līdzjūtības – sena bulgāru tradīcija. Esot Bulgārijā, dzirdēju, ka Eiropas Savienība vēlas aizliegt šādi izrādīt mirušos uz ielām, bet uzskatu, ka tautu paražas nedrīkst lauzt.
Es nebiju slavenajās Bulgārijas kūrortpilsētās Varnā un Burgasā, kas pazīstamas ar savām laiskajām pludmales atpūtas vietām. Paši bulgāri arī ieteica nebraukt, jo tur nav redzama īstā Bulgārija, un es pat negribēju. Blageovgrada mani apbūra ar savām mazajām ieliņām, bulgāru večukiem, kas sarunājas, sēžot uz parka soliņiem, vienkāršību un vīnogulājiem pie ēku sienām. Tā bija cita, nesamākslota vide – cita Eiropa!

 

Rakstu autore: Ieva Pastare

Foto: Ieva Pastare

You may also like...

2 Responses

Atbildēt

Ja Tev patīk šī lapa, seko mums un iesaki to tālāk!