Ēģiptes dārgumi Latvijā

Kā jau E-avīzes aprīļa numurā noskaidrojām, paralēli Napoleona armijas asiņainajām kaujām (1798-1799) Ēģiptē dzima jauna zinātne –ēģiptoloģija. Lai gan ģenerāļa izsapņotā Austrumu impērija tā arī palika idejas līmenī, daļa Ēģiptes kultūrvēsturiskie priekšmeti un zīmējumi atceļoja uz Eiropu, radot sakāpinātu cilvēku interesi par faraonu zemi. Taču Eiropa nebija  tikai varenās lielvalstis, kas varētu pretendēt uz šīm bagātībām, vai izvirzīt vienīgi savus cilvēkus jauno zinātnieku – pirmatklājēju godam. Šoreiz par mazu daļiņu tā laika Ēģiptes, kas apskatāma šeit – Latvijā. Aicināšu lasītāju padomāt – vai mēs pietiekami novērtējam kultūras mantojumu un kāda ir vēsturisku lietu vērtība mūsdienu skrienošajā pasaulē?

„Description de l’Egypte ou Recueil de observations et des recherches qui ont é té faites en É gypte pendant l’é xpé dition de l’armé e franç aise” jeb „Ēģiptes apraksts vai piezīmju kolekcija, kura veidota Ēģiptē Francijas armijas ekspedīcijas laikā” ir 929 lielformāta gravīras, kas šobrīd glābājas Latvijas Universitātes Centrālās bibliotēkas krājumā. Taču par „aprakstiem” vai „piezīmēm” tās īsti nevarētu nosaukt divu iemeslu dēļ – pirmkārt, tie galvenokārt ir dažāda lieluma zīmējumi, otrkārt, gravīras nebūt nav piezīmju lapiņu formātā – to izmēri ir visai iespaidīgi: 1,36 x 71,5 cm; 94 x 71,5 cm; 59,3 x 42 cm. Kā izrādās, Latvijas teritorijā šī kolekcija glabājusies pat vairāk kā pusgadsimtu, pie tam, kā konstatēts tikai 2004. gadā, „mākslas darbu glabāšanai nepiemērotos apstākļos” – Valdemāra ielā 69, kas zināma arī kā Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu bibliotēkas nodaļa. Taču ar Valsts Kultūrkapitālfonda atbalstu 2006. gada 1. februārī pirmās piecas restaurētās gravīras tika izrādītas Francijas kultūras centrā. Restaurācijas darbus uzņēmās Ārzemju mākslas muzeja grafikas restauratores – Aija Brīvniece un Una Kastanovska. Līdz 2009. gada nogalei vairāk kā 600 gravīru no šī vērtīgā krājuma turpināja ‘’atdzimt’’ vispārējai apskatei un pētniecībai restauratores Ārijas Ubarstes rokās.

2009. gada 11. decembrī, LU Mazajā aulā norisinājās konference „„Description de l’Egypte” gravīras kā Ēģiptes vēstures un kultūras liecības”. Tajā piedalījās gan bibliotēkas darbinieki, gan pārstāvji no vēstures un filozofijas un humanitāro zinātņu fakultātēm, kā arī restauratore. Uzdevums bija pierādīt gravīru vēsturisko un māksliniecisko vērtību. Pēc pasākuma apmeklētāji varēja savām acīm aplūkot restaurētās gravīras un pārliecināties par faraonu zemes daudzveidību.

Atgādināšu, ka gravīrās attēloti ne tikai šī laika kultūrvēstures pieminekļi un cilvēki, bet arī dzīvnieki, kukaiņi, augi un putni, kādus tos redzēja Napoleona armijas mākslinieki. Jāpiebilst, ka LU bibliotēka ir viena no nedaudzajām bibliotēkām pasaulē, kur glābājas leģendārais izdevums – pārējās izdevuma oriģinālgravīras atrodas šādās ievērojamās iestādēs – Aleksandrijas bibliotēkā Ēģiptē, Nacionālajā bibliotēkā Francijā, Publiskajā bibliotēkā Ņujorkā, Viktorijas štata bibliotēkā Austrālijā, kā arī Oksfordas Universitātē Anglijā.

Kopš 2009. gada izdevums ir iekļauts Valsts nozīmes kopkatalogā un ikviens interesents, iepriekš veicot pieprasījumu internetā, var aplūkot gravīras uz vietas LU bibliotēkas Centrālajā ēkā, kas atrodas Kalpaka bulvārī 4, kad vien to vēlas. Bibliotēkas darba laiks – darba dienās no 12:00 līdz 20:00 un brīvdienās no 10:00 līdz 17:00.

Avoti:

http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/par/mediji-izdevumi-un-multivide/alma-mater/am-ziema2009.pdf

Konferences „Description de l’Egypte” programma

Raksta autore: Ieva Andrejauska

Foto no autores personīgā arhīva

You may also like...

Atbildēt

Ja Tev patīk šī lapa, seko mums un iesaki to tālāk!