Ritmu avots un dziesmu pamats – bungas

Gandrīz katrs trešais jaunietis ir vēlējies spēlēt bungas vai uzskata, ka būtu spējīgs to darīt, taču bungošana nav tikai haotiska dauzīšana ar nūjām. Tā prasa koncentrēšanos, precizitāti, ritma izjūtu un ļoti lielu enerģiju. Protams, par lieku nenāk arī oriģinalitāte un gribasspēks.

Lielākajai daļai dziesmu pamatā ir bungu pavadījums, tas ir viens no populārākajiem mūzikas instrumentiem, taču bungu spēlēšana noder ne tikai mūzikas radīšanai. Ir dzirdēts par pētījumiem, kuri pierāda mūzikas pozitīvo ietekmi uz cilvēka sajūtām. Piemēram, kāda somiete, sākot spēlēt bungas, 3 mēnešu laikā atguvusies no insulta.* Kādreiz veica eksperimentu, kurā pārbaudīja bungu sitienu ietekmi uz cilvēku. Rezultāti parādīja, ka bungu sitieni, kas ir sirds ritmā, spēj iekustināt ķermeni, bet lēnāki ritmi – ievest transa stāvoklī. Dažādi ritmi ir mūsu dzīves sastāvdaļas, piemēram, tautasdziesmu ritmi, soļi, sirds pukstēšana.

Pirmkārt, kā jau iepriekš minēts, bungošana prasa lielu enerģiju, tāpēc ir izdevīga nodarbe tiem, kuri nenodarbojas ar sportu un kuriem nepieciešams, tā sakot, „izlādēties”. Otrkārt, tāpat kā skriešana vai jebkura cita aktīva nodarbe, arī bungošana noņem stresu. Lielisks veids, kā pēc skolas izārdīties, lai vēlāk liktos mierīgā miegā. Treškārt, tā tiešām palīdz koncentrēties. Spēja noturēt nemainīgu uzmanību nepiemīt visiem, taču, spēlējot bungas, nepamatota ritma maiņa vai „krišana” laukā no tempa ir nepieņemama, prasme ir jāizkopj ar metronoma** palīdzību. Buņģieris ne tikai klausās savā ritmā, bet arī metronomā, lai sitieni sakristu ar tā pīkstieniem.

No savas pieredzes varu teikt, ka tāpat kā ģitāras spēle vai dziedāšana, tā arī bungu spēlēšana rada prieku un labsajūtu. Tomēr ir jāņem vērā, ka mācīšanās procesā būs jāiegulda daudz laika, enerģijas, kā arī bungas nav no tiem lētākajiem instrumentiem, aizņem salīdzinoši daudz vietas un ir skaļas, tāpēc kaimiņiem ir jāsaturas. Ja nav iespējas pašam iegādāties bungas, tad ir arī iespēja iet pie privātskolotājiem (vidēji samaksa par stundu ir 5-20 Ls) mūzikas skolā vai vidusskolās ar mūzikas novirzienu. Taču jārēķinās ar to, ka jāvingrinās ir katru dienu, tāpēc, ejot reizi nedēļā pie skolotāja, progress būs ļoti lēns.

Tomēr bunģieru skaits ir samērā mazs, vidēji uz kādiem 4 ģitāristiem ir tikai viens bundzinieks. Tāpēc var secināt, ka šajā jomā varētu vieglāk ielauzties nekā ģitāristu.

Autore: Irēna Skārda

**Metronoms – ierīce, ko izmanto mūziķi, lai nostiprinātu savu ritmu. Tas atskaņo noteiktu pīkstienu skaitu minūtē, parasti tās ir ceturtdaļnotis.

Avots: http://www.tvnet.lv/sievietem/vesela/335169-pret_sapem_un_depresiju_ar_muziku

Šis raksts ir no E-Avīzes 2011. gada Aprīļa izdevuma!
[Vai jau izlasīji citus rakstus?]

Atbildēt

Ja Tev patīk šī lapa, seko mums un iesaki to tālāk!