„Stūra mājas” noslēpumi

Foto: Laine Vītola

Foto: Laine Vītola

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 61, tautā pazīstama ar nosaukumu „Stūra māja”. Centrālajā valsts vēstures arhīvā un Rīgas pilsētas Būvvaldes arhīvā, kur parasti glabājas Rīgas ēku projekti, nav dokumentācijas, kas ļautu izsekot nama būvvēsturei un izmantošanai. Tam ir skaidrojums, jo kopš 1940.gada, ar nelielu pārtraukumu Otrā pasaules kara laikā, namu izmantoja viena no slepenākajām organizācijām kādreizējā Padomju Savienībā – Valsts drošības komiteja, saukta arī par čeku. Kādreizējā VDK māja ir laikmeta zīme, kas dažādu iemeslu dēļ bija atstāta aizmirstībai. Ēka savās sienās glabā daudzus noslēpumus un šogad, pirmo reizi kopš Latvija atkārtoti atguvusi savu neatkarību, no 1.maija līdz 19.oktobrim „Rīga 2014” ietvaros ir atvērta apmeklētājiem.

Foto: Laine Vītola

Foto: Laine Vītola

Šī ēka saistās ar drūmām leģendām apvītiem nostāstiem, tomēr patlaban nevienam Latvijā nav pilnīgas informācijas par to, ko čeka savas darbības laikā darīja Latvijā. Tādas ziņas nav ne apkopotas, ne publicētas monogrāfijā. Visvairāk materiālu ir par 1940./41. gadu, jo 1941. gada jūnija beigās ”Stūra mājas” iemītnieki to pameta lielā steigā, atstājot daudz dokumentu, kurus vēlāk varēja izmantot. 1990./91. gadā vēsture vairs neatkārtojās – VDK darbiniekiem bijis gana daudz laika materiālus aizvest un iznīcināt. Apkopojot visus vēsturiskos faktus un cilvēku likteņstāstus, šī ēka ir vērusi vaļā savas durvis, lai pastāstītu par tā laika notikumiem, gan mūsu valsts aparātā, gan sabiedrībā. Pašlaik „Stūra mājā” ir iespēja aplūkot piecas izstādes. Viena no tām ir izstāde „Par spīti visam”. Šīs izstādes vēstījums sevī nes 1941.gadu, 1945.gadu, 1949.gadu un 1956.gadu, un aculiecinieku situāciju un notikumu rekonstrukcijas, kas papildus mākslinieciskai vērtībai, dod iespēju skatītājam emocionāli sasaistīt tā laika notikumus ar mūsdienām. Izstāde „Liktens lietu muzejs” ir īpaša ar to, ka to ir veidojuši cilvēki, ar saviem stāstiem, liktens spēlēm, sāpēm, prieku un atmiņām. Izstādes priekšmeti – lietas, kuras mainījušas mūsu cilvēku dzīvesun allaž bijušas līdzās. Apskates vērta ir izstāde „Latvieša koferis”, kura rosina domāt apmeklētājus, ko viņi ņemtu līdzi, ja tūlīt pat būtu jādodas prom no dzimtenes uz nezināmu laiku. Izstādē apkopotas dažādas lietas, kuras ir aizceļojušas no Latvijas uz svešām zemēm un tomēr pēc daudziem gadiem atgriezušās savā īstajā vietā. Tāpat arī „Stūra mājā” aplūkojamas izstādes „Desmit lietu stāsti par cilvēku un varu”, „ Draudzības (re)konstrukcija” un pieejama ekskursija gida pavadībā „Izstaigā stūra māju”.

Foto: Laine Vītola

Foto: Laine Vītola

Šīs ēkas pagrabos kādreiz notikušas šausmu lietas un mēs varam tikai mēģināt to nojaust. Tā laika varas elpu paspilgtina Okupācijas muzeja gidu klātbūtne, kuri interesanti pastāsta un palīdz vizualizēt Čekas ikdienišķo vidi. Apmeklētājiem ir iespēja apskatīt apcietināto reģistrācijas telpu, pratināšanas telpu ar vienpusēji caurredzamo spoguļsienu un “Čekas pagrabus” – VDK ieslodzījuma kameras ēkas pirmajā un pagrabstāvā ar šauriem gaiteņiem, smagām metāla durvīm, grīdai pieskrūvētām gultām un malkas plīti, uz kuras ieslodzītajiem gatavoja ēdienu. Baisie pagrabi ar neskaitāmām kamerām gaiteņu labirintos, kuri pašlaik ir auksti un tumši, agrāk bijuši žilbinoši spoži un karsti, tie reiz turējuši gūstā simtiem cilvēku. Bieži vien kamerās, kurās bija paredzēts dzīvots sešiem cilvēkiem, tika turēti vairāk nekā trīsdesmit cilvēku un pagaidu cietums Rīgas centrā nereti bijis pārpildīts. Garie gaiteņi bijuši viscaur klāti sarkaniem, gariem paklājiem, tādējādi noslēpjot asinis, kuras bieži vien lijušas no ieslodzītajiem, kad tie tikuši vesti no nopratināšanas, kur tie nereti tikuši spīdzināti ar visdažādākajiem paņēmieniem. Interesanti ir aplūkot arī telpas ēkas augšējos stāvos, kur 1940.gadā pats sev dzīvību izdzēsa Latvijas Robežsardzes komandieris, ģenerālis Ludvigs Bolšteins. Viņš pirms nāves atstājis trīs vēstules. Viena no tām bijusi adresēta jaunajai varai un skan šādi: „Mēs, latvieši, sev uzcēlām jaunu staltu ēku – savu valsti. Sveša vara grib piespiest, lai mēs to paši noārdām. Es nespēju piedalīties”. Zīmīgi un cēli vārdi. Esot starp sienām, kuras ir piesātinātas ar ilgām, ciešanām, atmiņām un lūgšanām, un, klausoties Lūcijas Garūtas kantātē „Dievs, tava zeme deg”, šķiet, kāda daļiņa no tā visa ieiet Tevī un pār vaigu norit apslēpta asara un sajūties emocionāli saistīts ar šiem notikumiem, kaut neesi bijis klāt.

Foto: Laine Vītola

Foto: Laine Vītola

Stūra māja ir apmeklējuma vērta vieta ikvienam – jaunam vai vecam, jo tā ir reizē gan izglītojoša, gan interesantu objektu pilna. Šī ir vieta, kur katrs var uzzināt ļoti daudz par Latvijas vēsturi, patiesībā daudz vairāk, nekā tikai faktus un skaitļus. Kā nodibinājuma „Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle ir teikusi: Projekts „Stūra māja” ir stāsts ne tikai par Eiropas 20.gadsimta vēsturi, bet arī par katru no mums šodien, te un tagad. Tas ir mūsu kopīgais stāsts par šodienas izvēlēm un mūsu atmiņu labirintiem, cieņu un piemiņu, pašapziņu un iekšējo brīvību.

Foto: Laine Vītola

Foto: Laine Vītola

Rakstu sagatavoja Laine Vītola

You may also like...

Atbildēt

Ja Tev patīk šī lapa, seko mums un iesaki to tālāk!