Ideja „21 NAKTS” by Jēkabs Apeinis

Var teikt, ka mēs esam tik brīvi cik brīvas ir mūsu domas, var teikt, ka tā ir brīvdomība. Sarunājoties ar Jēkabu Apeini es viņu sauktu par radošo brīvdomātāju. Īsti brīvs jau nav neviens, jo visas sistēmas mūs ierobežo, bet ņemot vērā, ka dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā vislielākais mūsu brīvības ierobežotājs esam mēs paši. Un brīvi arī nevisi vēlas kļūt – brīvi jau galvenokārt no sevis, saviem paradumiem, lietām, īpašumiem, stereotipiem, uzskatiem un ne katram tas šķiet arī vajadzīgs, jo komforta zona daudziem ir daudz svarīgāka kā kaut kāda sevis vērošana no malas. Domāju gan, ka Jēkabs vēro un viņš pastāstīja par vienu no savām idejām uz sevis atbrīvošanu, un mēs to nosaucām par „21 nakts”.

Jēkabs stāsta: „Atnāca pašam tā ideja. Kāpēc ? – kaut kas ir jādara, lai dzīves telpa un ikdiena mainītos. Mums jau gribas kritizēt tos kas ir tur ārā, bet uz sevi iekšā paskatīties ir daudz grūtāk, man arī ir grūti, bet ir jāsāk.” Un Jēkabs stāsta, ka „21 nakts” ir iespēja mainīties un mainīt: „Katru nakti, 21 nakti pēc kārtas es no jauna pavadīšu citās mājās. Tas ir iziet ārpus komforta zonas, kas ir savās mājās. Es uz to skatos tā, ka esot kopā ar citiem cilvēkiem, esot šajā ne privātajā vidē, mēs gribot negribot sevi parādam labāk, no labākās puses un galu galā caur šo vēlmi būt labāki attiecībā pret citiem, vai tajā apstāklī, ka esam svešā vidē, cita zonā mēs arī reāli paši varam mainīties, kaut vai, piemēram, banāli, bet ikviens vairāk ievērotu zināmu kārtību ciemos nekā reizumis savās mājās izmētājot drēbes, atstājot netīros traukus.”

Kā Jēkabs skaidro šī 21 nakts būs kā mēģinājums – sakārtot sevi gan iekšēji, gan ārēji un kopumā mainīt sevi, viņš stāsta: „Jā, es domāju tagad visi brauc uz Indiju, kāpj kalnos un vēl maldās pa visādiem Dievu pamestiem nostūriem un tur mēģina to Dievu atrast (smejas), bet es esmu sapratis, ka tā sāls nav tajā vietā kur tu esi aizbraucis, bet pašā vides maiņas faktā un tur tiem apmēriem nav jābūt tik ģeogrāfiski lieliem. Mājas tas vien jau ir vesels paša templis, kārtība, kas atspoguļo tevi.”

Jautāju par cilvēkiem pie kuriem viņš domā apmesties Jēkabs stāsta: „Zini tā nebūs tikai sevis disciplinēšana, bet arī jauna kultūra, jā tieši tā. Katrā ģimenē, pāros, vienpašos ir savs dienas režīms, ēšanas paradumi un tādas lietas, tur arī ir ko pieņemt vai nepieņemt, mācīties, atklāt. Piemēram, daudzi jaunieši dodoties uz ārzemēm apmetas ģimenēs, zinu vienu savu paziņu, kurš devās uz Japānu un dzīvoja japāņu ģimenē, tieši tā saskarsme ar jauno ģimeni, cita dienaskārtība viņu ietekmēja visvairāk. Nevelti saka, ka uz cilvēka personību vislielāko ietekmi atstāj tieši ģimene. Es arī būšu vairākās ģimenēs un ne tikai ģimenēs, varu teikt, ka man pašam ir brīnišķīgi vecāki nu tā katrs atsevišķi (smejas), bet ģimene nav bijusi. Laiks, ko esmu daudz pavadījis ar sava labākā drauga ģimeni man ir ļoti daudz nozīmējis un devis kā cilvēkam, daudz vairāk nekā visi mani ceļojumi kopā.

Jēkaba mērķis ir sevi pilnveidot un viņš atzīst, ka iespējams par maz vērtības piešķir visam materiālajam, jo arī finansiālā neatkarība savā ziņā sniedz brīvību: „Nevar kaut ko vienu izraut no dzīves, raudzīties tikai caur vienu prizmu – materiālo vai garīgo, ir jābūt harmonijai un ir jābūt arī stabilitātei.” Iespējams, ka „21 nakts” ir tikai interesanta ideja, bet to varēs zināt tikai pēc 21 nakts jebkurā gadījumā kas nemeklē tas nekad neatrod. Iespējams, ka Jēkabs arī sapratis, lai kaut ko savā dzīvē mainītu nav obligāti jādodas uz Indiju, Nepālu, bet jebkura vides maiņa cilvēku izrauj no ikdienas un ļauj uz lietām paskatīties savādāk. Un es piekrītu, jo domāju, ka lai kā arī būtu pasaule tāpat ir pārāk apaļa, lai sēdētu stūrī.

Raksta autors: Evija Bormane

You may also like...

Atbildēt

Ja Tev patīk šī lapa, seko mums un iesaki to tālāk!