Sirdsdarbi iekrāso prieku.

Mums katram ir sava dzīve, sava laime, savas lielās vai mazās problēmas, bet ir cilvēki, kuri šo „savējo” atliek malā, ja ir jāpalīdz kādam, kas iekļuvis nelaimē. Lindas Kuikulītes ikdiena paiet palīdzot tiem, kas paši to nespēj – dzīvniekiem. Lindu mīl un ciena – par to liecina arī 2010. gadā iegūtā Latvijas Lepnuma balva nominācijā „Labā sirds”.

Pastāsti, lūdzu, ar ko sākās Tava mīlestība pret dzīvniekiem un kurā mirklī apjauti, ka vajag ne tikai palīdzēt, bet arī rosināt sabiedrību iesaistīties un runāt par šo problēmu – pamestajiem un nodotajiem dzīvniekiem? Ko par Tavu aizrautību teica ģimene?

SONY DSCMan bērnībā vienmēr ir bijuši mājdzīvnieki. Vecāki man un brālim iemācīja, ka mīlēt dzīvniekus nenozīmē tikai pliku patiku, bet arī atbildību. Zināju, ka suņukam un kaķim jāiedod ēst un dzert, ka viņiem arī sāp un nedrīkst darīt pāri. Kad pārvācos uz Rīgu, ļoti pietrūka dzīvnieku, tādēļ devos uz patversmi pastaigāties ar suņiem. Kādā no reizēm biju lieciniece, ka uz patversmi atved kucēnu, bet viņš bija maziņš, nevakcinēts un palikt patversmē viņam bija riskanti, lai viņš nesaslimtu un nenomirtu. Toreiz pieteicos paņemt viņu pagaidu mājās. Tieši tajā dienā arī uzzināju, kas tas ir. Suņuks bija pirmais, bet tad sekoja arī citi dzīvnieki – kaķi, žurciņas, fretkas, truši, jūrascūkas u.c., kuri kādu laiku pavadīja pie manis un tad devās uz jaunajām mājām. Kad pēc kāda laika adoptēju suni no patversmes „Ulubele”, sāku braukāt pa skolām ar viņu un stāstīt par atbildību citiem.

Neteikšu, ka mana ģimene ir sajūsmā par to, ko daru, bet viņi to pieņem. Brīžiem jau viņiem liekas, ka, ja nu šiem minčiem mājas neatradīšu, tad palikšu par kaķu tanti ar 5 kaķiem, bet kopumā nav tik traki.


Kā šobrīd izskatās tipiskā Lindas ikdiena?


Tieši šobrīd esmu pakāpusi malā no pagaidu māju došanas, jo mums būs ģimenes pieaugums, bet tas nenozīmē, ka nepalīdzu, ja kāds lūdz. Es varu aizbraukt nofotografēt dzīvniekus un meklēt tiem pagaidu/īstās mājas caur internetu. Tāpat konsultēju cilvēkus, kā rīkoties dažādās situācijās. Mana sirds pieder Ulubelei, tādēļ regulāri viņiem palīdzu, rīkojot dažādas akcijas, lai cilvēki ziedotu patversmei vajadzīgās lietas, kā arī reklamēju tur esošos dzīvniekus.


Vai vēl atceries, kas bija pirmais dzīvnieks, kuram atradi mājas?


Jā, pats pirmais bija kucēns Argo, kurš aizbrauca pie burvīgas ģimenes Ventspilī, tas bija pirms 8 gadiem.

SONY DSC


Sociālajos tīklos bieži tiek nosodīti tie, kas parāda savainotus dzīvniekus. Cilvēkiem patīk skaistas ainavas, bezproblemātiska vide, tādēļ daudzos izraisa nepatiku foto, kuros parāda realitāti. Kā Tu varētu argumentēt, kādēļ cilvēkiem ir nepieciešams redzēt to, kā cieš dzīvnieki?


Protams, ka ir vieglāk dzīvot uz rozā mākonīša un nezināt, kas notiek apkārt, bet ir svarīgi zināt arī ne tās pozitīvās lietas. Es neatbalstu, ka rāda asiņainus skatus, var atrast rakursu, no kura tas neizskatās tik šausmīgi. Ja briesmīgas bildes tomēr tiek liktas, es atbalstu, ka, piemēram, portālā draugiem.lv tiek uzlikts, ka to redz tikai no 18 gadu vecuma. Cilvēkiem ir jāstāsta par notikumiem, bet ne vienmēr vajag rādīt bildes. Tas ir tāpat kā ar kara notikumiem – ir svarīgi uzzināt, kas tur notiek, bet es neatbalstu, ka publicē bildes, kur cilvēki ir sarauti gabalos, tas nav ētiski. Par problēmu ir jārunā, bet pareizi.


Kā ieaudzināt bērnos mīlestību un cieņu pret dabu?

SONY DSCŠis ir Nobela miera prēmijas cienīgs jautājums. Lielu lomu jāuzņemas sabiedrībai un vecākiem – bērni mācās no mums, pieaugušajiem. Ja viņi redzēs, ka mamma vai tētis sit mājdzīvniekus vai lauž krūmus, tad bērni to pieņems par uzvedības normu un nepalīdzēs tas, ka teiksim viņiem, ka tā darīt nav labi, jo viņi taču ir redzējuši, ka tu, kas apgalvo, ka tā darīt nedrīkst, pats tā rīkojies.

Man ļoti patīk „Ulubeles” vadītās „Cilvēcības stundas”, kur uz skolu dodas kāds no „Ulubeles” cilvēkiem ar adoptētu suni un stāsta, kas ir mīlestība un atbildība. Mazajiem šādas lekcijas ļoti iesēžas zemapziņā. Es agrāk ar savu suni arī braukāju.


Tu noteikti dod dzīvniekiem arī pagaidu mājas, bet kas ir Tavi pašas mīluļi?


Pašlaik man pašai nav mājdzīvnieku, jo abi mani adoptētie mīļumi šovasar aizčāpoja pa varavīksnes loku. Vispirms maijā zaudēju savu runčuku Ferdinantu, bet divas dienas pirms Līgo apstājās manas mīlules Bellas sirsniņa. Viņi abi bija nešķiram, kaut gan Bella manā dzīvē ienāca jau 6 gadu vecumā un Ferdinantam tad bija jau 5 gadi. Man atliek sevi pašlaik mierināt ar domu, ka vismaz abi ir kopā.

Mūsu ģimenei laukos pašlaik ir 4 suņi un 1 runčuks. Viņi arī veldzē manu mīlestību pret dzīvniekiem, vienmēr cenšos viņiem aizvest kādu našķi, kad braucu ciemos.

Tuvojas ziema. Ko darīt cilvēkiem, kuru pagalmos dzīvo bezsaimnieku dzīvnieki?


Vajadzētu parūpēties, lai dzīvniekiem ir kur pārlaist aukstās ziemas naktis. Ideāli, ja ir vaļā ieejas pagrabos, jo tad viņi var sildīties uz apkures trubām. Ja šādas iespējas nav, būtu vēlams uzstādīt tā saucamās kaķu mājiņas, kuras var piepildīt ar salmiem, lai dzīvnieki tur var līst sildīties. Salmi ir daudz labāki kā lupatas, jo lupatas samirkst un viņi salst vēl vairāk. Tāpat ziemā vajadzētu barot dzīvniekus un iespēju robežās piedāvāt siltu (nevis karstu) ūdeni, jo kaķi atšķirībā no suņiem neēd sniegu un nevar šādā veidā uzņemt šķidrumu. Noteikti vajadzētu parūpēties, lai esošie bezsaimnieku dzīvnieki nevairotos. Pašlaik ir vairākas iespējas piedalīties programmās „Noķer, sterilizē, atlaid”, vajag tikai painteresēties tuvējās patversmēs/klīnikās par iespējām.


Manās lauku mājās gandrīz ik rudeni gadās redzēt pa kādam no mašīnas loga “izlidojušam” dzīvniekam, kurš tiek pielīdzināts rotaļlietai un izmests kā nolietots, bet patiesībā ir ar neizmērāmas mīlestības piepildītu sirdi. Kā Tu domā, kas veido šo attieksmi, ka suns vai kaķis ir tikai lieta?


Kā jau iepriekš minēju, attieksmi pret dzīvniekiem rada vecāki. Ja bērns redzēja un dzirdēja no vecākiem, ka slims suns netiek aprūpēts un attieksme bija – kad nomirs, paņemsim citu, tad viņam viennozīmīgi rodas iespaids, ka dzīvnieks nav tā vērts lai par viņu rūpētos. Tāpat šo attieksmi rada cilvēki, kas atdāvina kucēnus/kaķēnus pilnīgi bez maksas. Cilvēkiem vieglāk atbrīvoties no dzīvniekiem, kas nav maksājuši neko vai 10 centus – sak – viņš tak bezvērtīgs, paspēlējos, pietiek. Kamēr nebūs obligātā reģistrācija, šādus izmetējus nevarēs sodīt, jo nevar pierādīt, ka konkrētais kaķis/suns iepriekš ir piederējis tieši viņam.


Pēdējā laikā tiek vairāk runāts par pareizu dzīvnieku barošanu, tomēr joprojām ir daudzi, kas nosoda patversmes, kas četrkājaiņiem iegādājas profesionālo barību. Varbūt vari īsi pastāstīt, ko dzīvniekiem nodara lētā, īpaši ar krāsvielām bagātā barība.


Es neesmu veterinārārsts, lai ļoti precīzi pateiktu, ko nodara krāsainā barība, bet īsumā varu pateikt, ka visas šīs krāsvielas nosēžas organismā un beidz kopā nieres un aknas. No šīm barībām bieži veidojas nierakmeņi un citas veselības problēmas, kuras ir ļoti dārgi ārstēt. Teorētiski, patversmēm būtu lētāk barot ar putrām, tikai jāatceras, ka izvārīt putru patversmē ar 200 suņiem ir gandrīz nereāli. Pie tam, ar putru nepietiek – vajadzīga arī gaļa un vitamīni. Izdevīgāk kopumā ir barot ar profesionālo barību. Pie tam piebildīšu, ka neviena patversme nebaro dzīvniekus ar superpremium klases barību, visbiežāk tās ir Premium un ekonomiskās (bet noteikti vienkrāsainās) klases barības, izņemot, ja konkrētajam dzīvniekam ir veselības problēmas. Pabarot ar profesionālo barību nozīmē, ka dzīvnieku kopējam paliks laiks arī satīrīt dzīvnieku mājvietas un izvest viņus pastaigāties.

SONY DSC
Un, mūsu sarunas nobeigumā, vēlētos dzirdēt Tavu viedokli, kādēļ mājdzīvnieks no patversmes nav sliktāks par dārgajiem šķirnes suņiem no audzētavām?

Jebkurš suns savu saimnieku mīlēs un viņam vēlēsies izpatikt, ja saimnieks parādīs, ka ir tā vērts. Arī šķirnes suns neklausīs saimniekam un uzvedīsies slikti, ja saimnieks neieguldīs pietiekamas rūpes viņa audzināšanā. Patversmē pabijušie suņi zina, kas ir nodevība un tādēļ ļoti pieķeras saviem jaunajiem saimniekiem. Ir muļķīgi uzskatīt, ka paņemot pieaugušu suni no patversmes, viņam neko vairs neiemācīsi, un suns nepieķeras jaunajam saimniekam. Varu izstāstīt piemēru no personiskās pieredzes. Es no patversmes paņēmu nobadinātu stafa kucīti, kuras vecums bija ~6 gadi. Viņa nezināja, kas ir paklausība un laba uzvedība, viņa ēdienu rija un sargāja, pie pavadas gāja velkot un gribēja apēst visus, kas nāca pretī – gan cilvēkus, gan suņus, jo uzskatīja, ka viņai mani jāsargā, vienalga, ko es par to domāju. Teiksiet, ka jums bija taisnība un šie suņi ir slikti? Nē, es nepiekritīšu! Ja pēc mēneša, suns bija iemācījies labas manieres, jau pēc 3 mēnešiem bija gatavs draudzēties ar visiem un visu, jo viņa redzēja, ka mani neapmierina viņas iepriekšējā uzvedība. Pēc 6 mēnešiem mēs sākām braukāt pa skolām pie bērniem un stāstīt par atbildību. Mēs braukājām pa bērnu namiem un pansionātiem pie cilvēkiem ar garīgo atpalicību un pensionāriem, visi varēja Bellu ņurcīt un mīļot un viņai tas patika. Es zināju, ka viņa ideāli sadzīvos ar citiem dzīvniekiem un ziniet kādēļ? Tādēļ, ka es nepieļāvu neko citu. Man daudzi cilvēki jautāja, vai esmu Bellu audzinājusi no kucēna vecuma un kā panācu tādu paklausību, ka suns visu laiku skatījās man acīs un gribēja zināt, ko es no viņa vēlos. Daudzi nespēja noticēt, ka tas ir suns no patversmes. Suns ir sava saimnieka spogulis – viņš darīs tikai to, ko saimnieks pieļaus. Manās acīs Bella bija daudz vērtīgāka kā visi bagātie medaļnieki no audzētavām. Teiksiet, ka viņa bija šķirnes suns? Nu un? Palasiet patversmes laimīgos stāstus, redzēsiet, ka ikviens, kurš ir adoptējis un strādājis ar adoptēto suni, ir laimīgs par to! Es nekad neteikšu, ka adoptētie ir labāki vai sliktāki par audzētavu suņiem, es palikšu pie viedokļa, ka ikviens suns ir pelnījis mīlošu saimnieku un mājas neatkarīgi no izcelšanās! Bet tomēr – pirms pērc no audzētavas, aizbrauc uz patversmi, varbūt sastapsi tur savu jauno draugu. Pie tam – arvien vairāk šķirnes suņi nonāk patversmēs, jo cilvēki viņus paņem dēļ izskata, neko nezinot par raksturu. Tādēļ, pirms adoptē vai pērc, izlem atbildīgi!

Raksta autore: Agnese Līcīte

Foto:- no Lindas privātā albuma

Atbildēt

Ja Tev patīk šī lapa, seko mums un iesaki to tālāk!