Uzspēlējam kariņu?

Vai Tev patīk ieroči? Vai Tavā sirdī mīt maziņš karavīrs? Vai nebaidies nosmērēties? Ja uz visiem šiem jautājumiem atbildēji ar „jā”, tad man Tev ir jauna „brūte” vārdā „Peintbols”.

Definīcija: Peintbols (angļu val. „paintball” – krāsu bumba) ir sporta spēle, kurā spēlētāji, bruņojušies ar saspiestu gaisu darbināmiem ieročiem un želejveidīgām lodēm, cenšas nošaut pretinieku.

Skan vilinoši? Tūlīt iepazīsimies tuvāk.

Tātad, lai spēlētu peintbolu, Tev vispirms ir jāatrod draugi, kas arī grib spēlēt šo spēli, jo viens taču nav karotājs (Čaks Noriss neskaitās). Ko teikt zvanot?

Saki, ka aicini uz pastaigu svaigā gaisā un pašaut mērķī. To, ka viņš/-a arī būs mērķis un staigātājus nošauj pirmos, labāk notušē. Būtu labi, ja Tu kopā savāktu vismaz 6 „sievu” harēmu.

Tikko „A-komanda” ir noorganizēta, rezervē sev peintbola laukumu. Lai to izdarītu, ņem draugos Googles tanti un ieraksti meklētājā „peintbola parks”, atrodi sev fiziski un garīgi tuvāko karošanas „valsti”. Ņem vērā, ka visi laukumi nav vienādi kā ķīnieši, tāpēc arī cenas atšķiras. Pirms saki kādam no peintbola parkiem svinīgo „jā” vārdu, iesaku papētīt attiecīgās vietas bilžu galerijas, ja tādas ir, lai saprastu, cik „zvaigžņu viesnīcu” Tu īsti rezervē. Lētākajos „numuriņos” ir vai, pareizāk sakot, nav nekā, vien neliels tīrums ar pāris mucām un citiem nelieliem priekšmetiem, aiz kuriem paslēpties. Turpretī „prezidenta apartamentos” varēsi atrast aizsargmūrus, skatu torņus, pamestas ēkas, tranšejas, dzeloņdrātis, iespējams pat kādu vairs neelpojošu kara tehniku. Tikko esi „iemīlējies”, rezervē!

Pienāk īpašā diena – peintbola diena. Tu spogulī sataisi sev frizūru, noskujies (ja esi vīrietis) vai uzliec meikapu (sieviete). Izvēlies savas smukākās trenūzenes un stilīgāko augšiņu. Velti, jo peintbola laukumā Tev obligāti liks vilkt kombinezonu, kurš pārklās Tavu smuko ietērpu, bet frizūru, visticamāk, sabojās speciālā aizsargmaska. Labāk paņem līdzi veiklas kājas un nelielu pēcpusi, jo mazs kustīgs zaķis vienmēr ir grūtāk nošaujams kā liels un pārbarots kaķis.

Peintbola parkā iesaku ierasties vismaz 15 minūtes pirms sava nopirktā „raidlaika”, lai tiktu pie sev piemērotākā kombinezona un dzirdētu visus viedos instruktora padomus. Instruktors Tev izstāstīs, ar kuru galu jātur ierocis uz priekšu, lai nošautu pretinieku, nevis sevi, kā izskatās lodes un kur tās jāliek, pamācīs, ka no zemes celt izšautās lodes nedrīkst, pat ja tās izskatās „uzturā” lietojamas. Pastāstīs, ka pretiniekam no divu metru attāluma mugurā izšaut visu aptveri nav labais tonis, bet kulturāli cilvēki, nobļaujoties „nošauts!”, informēs, ka šajā spēlē „mirst” no vienas lodes, un „nošautie” nekrīt gar zemi, bet paceļ roku un lēnām iet no kara zonas laukā. Tāpat izskaidros scenāriju noteikumus un vēl daudz ko citu.

Pāris populārākie scenāriji:

  • Komanda pret komandu. Visus „Jānīšus” un „Anniņas” sadala divās, apmēram vienādi spēcīgās komandās un iestāda katru vienību savā stūrī. Uzvar tā komanda, kura ir visus pretiniekus aizsūtījusi uz „labākiem medību laukiem”.
  • Katrs par sevi. Te nav sabiedroto, tikai ienaidnieki. Šauj visus un izvairies no visiem. Uzvar tas, kurš paliek pēdējais mohikānis.
  • Sagrābt karogu. Tāpat divas komandas, tikai šoreiz katrai komandai savā bāzē ir karogs (apmēram tik liels kā žurnāls „Santa” vai „FHM”). Uzdevums – nozagt pretiniekiem karogu un atnest to uz savu bāzi. Ja karognesējam trāpa lode, tad viņš karogu atstāj pie zemes kā savu kapakmeni un pats ar paceltu roku pamet laukumu.
  • Futbols. Divas komandas sāk katra no sava stūra. Centrā atrodas karogs. Uzdevums: komandai „jāiesit futbola bumba pretinieka vārtos” – jāaiznes karogs uz pretinieka bāzi.

Scenāriju gan ir daudz un bieži vien to noteikumi tiek izdomāti turpat uz vietas, ņemot vērā pieejamos resursus, piemēram, ja karotājiem līdzi ir paņēmušās sievas vai draudzenes, kurām ticība neļauj ņemt ieroci rokās, bet piedalīties spēlē nedaudz tā kā gribētos, tad spēlē „ķīlnieku atbrīvošanu” – viena komanda ir bandīti-bezsirži, likuma pārkāpēji, kuri ir sagūstījuši ķīlniekus un tagad tos tur savā bāzē. Otra komanda ir labie, Robini Hudi, ķīlnieku atbrīvotāji, kuru uzdevums ir atbrīvot no pretinieku bāzes ķīlniekus un importēt tos uz savu bāzi. Jo krāšņāka fantāzija, jo interesantāk!

Runājot par sāpīgāko šīs tēmas daļu, es domāju cenas, nevis krāsu lodīšu atsitiena spēku, jārēķinās ar vismaz 5 – 8 Ls no cilvēka par starta komplektu (tajā ietilpst: 100 bumbiņas, ierocis, CO2 balons, kombinezons, aizsargmaska, cimdi, pirmsspēles instruktāža un konsultācija, tiesneša pakalpojumi , tiesības izmantot spēles laukumu uz noteiktu stundu skaitu). Ja bumbiņas beidzas, tad par papildus 100 gab. vajadzēs atvadīties no vēl 2,5 – 3 Ls. Tas nozīmē, ka viena lodīte maksā apmēram 3 santīmus un, bezmērķīgi izšaujot 9 tādas lodītes, Tu esi izmetis veselu Snickers batoniņu. Būtībā lodītes jāšauj taupīgi, jo tās izmaksā visvairāk un bez tām taču Tavs spēles „sakodiens” paliek „bezzobains”.

Pievēršoties drošības jautājumiem, varu teikt, ka peintbols tiek uzskatīts par vienu no drošākajiem ekstrēmajiem sporta veidiem, kaut arī tas iet roku rokā ar tādiem vārdiem kā „šaut” un „beigts”. Līdzīgi kā citos sporta veidos, arī peintbolā ir jālieto speciāls aprīkojums, kas pasargā Tevi no traumām. Zinātāji māk teikt, ka peintbola bumba var ieskrieties ar ātrumu vairāk kā 100 metri sekundē, taču ,ņemot vērā tās uzbūvi un niecīgo svaru, tā nevar nodarīt nopietnus miesas bojājumus. Lodes „kodiens” nav gluži tik vārgs kā oda, bet sāpīgākam par bites dzēlienu tam nevajadzētu būt.

Nobeigumā vēl gribētu iebarot pāris gudrības, kuras vari izmantot runājot par peintbolu: katrs nopietns peintbola spēlētājs ir mutē ņēmis vārdu savienojumu Chris LaSoya (skaitās vareni labs spēlētājs, tāds kā futbolā – Djego Maradona, hokejā – Veins Greckis un basketbolā – Maikls Džordans). Populārākais peintbola ieroču (mārkeru) ražotājs – kompānija „Planet Eclipse”, kas savā nozarē tiek uzskatīts par tādu pašu smagsvaru kā sporta apģērbu jomā Nike vai Adidas. Vēl derētu zināt, ka peintbolam ir arī „brālis” – airsofts, līdzīgs sporta veids, tikai šauj ar mazām plastmasas bumbiņām, kurām vēderā nav pārtikas krāsa.

Tagad Tu, mans kareivi, esi gatavs, lai dotos cīņā! Tiekamies peintbola parkā!

Autors: Krišjānis Berķis

Šis raksts ir no E-Avīzes 2011. gada Aprīļa izdevuma!
[Vai jau izlasīji citus rakstus?]

Atbildēt

Ja Tev patīk šī lapa, seko mums un iesaki to tālāk!