Ēģipte ienāk Eiropā

18. gadsimta beigās eiropiešiem Ēģipte bija vēl neaizsniedzama sapņu zeme. Tās vēsturi pazina tikai no seno rakstnieku Herodota, Strabona, Diodora un Plutarha darbiem, kā arī pēc Renesanses laikmeta rakstnieku juceklīgām ziņām. Ceļinieki, kas paši bija apmeklējuši šo zemi, stāstīja brīnumus par senajiem tempļiem un piramīdām, kas esot aprakstīti ar noslēpumainām zīmēm un daļēji apbērti ar vēja sanestajām tuksneša smiltīm.

Kad 1798. g. 19. maijā toreizējais franču armijas ģenerālis Bonaparts ar 328 kuģu floti un 38 000 karavīriem atstāja Tulonas ostu, lai pakļautu Ēģipti, neviens vēl nenojauta, ka pēc pāris gadiem noslēpumainā Austrumu zeme kļūs  par  Eiropas apbrīnas objektu un radīsies jauna zinātne – eģiptoloģija.

Napoleona armijas sastāvā bija ne vien karavīri, bet arī 175 zinātnieki – astronomi, ģeogrāfi, ķīmiķi, mineralogi, tehniķi, mākslinieki un pat  dzejnieki, kuri bija  nodrošināti ar nepieciešamiem darba piederumiem.

Kairā tika nodibināta zinātniskā komisija un pētnieki meklēja, vāca, mērīja, zīmēja un aprakstīja senlietas, kas lielā daudzumā bija atrodamas visapkārt. Zinātniekiem pat nevajadzēja īpaši pūlēties, lai tās atraktu no tuksneša smiltīm.

Ģenerāļa tikšanās ar vēsturi

Napoleonu toreiz gan vairāk vilināja zemes, ko varētu iekarot, taču fakts, ka cilvēce iepazina jaunas kultūras vērtības, novērsa sabiedrības uzmanību no franču militārās neveiksmes – proti, rezultatīvajiem, toties absolūti bezjēdzīgajiem teritoriju iekarojumiem, par ko pastāstīšu nedaudz sīkāk.

Jāsaka, ka Napoleona kara plāni toreiz balstījās uz sapņiem par milzīgu impēriju Austrumos – pēc Ēģiptes iekarošanas pienāktu kārta daudz eksotiskākajai Indijai. Topošais imperators centās līdzināties savam paraugam – Seno laiku dižākajam karavadonim Aleksandram Lielajam. Taču šim sapnim svītru pārvilka Anglija – flotes komandierim Nelsonam tika dots uzdevums Napoleonu apturēt.

Ekspedīcijas sākumā Napoleona kuģiem veiksmīgi izdevās slepus šķērsot Nelsona flotes kontrolēto Vidusjūru un 2. jūlijā veiksmīgi piestāt Ēģiptes krastā. Izšķirošajā cīņā Kairā netālu no piramīdām uzvarējis 10 000 vīru lielo Mameluku jātnieku armiju, karavadonis dodas tālāk, cerot tikpat ātri tikt galā arī ar Sīrijas karaspēku. Taču jaunā Austrumu imperatora prieki bija īsi – jau 7. augustā Nelsona flote atrada franču noenkurotos kuģus Abukīras līcī un pilnībā iznīcināja tos. Cietis sakāvi Sīrijā, Napoleons atgriezās Ēģiptē, kur bija spiests stāties pretī Turku sultāna (jo Ēģiptes teritorija bija Turku sultāna īpašums) sūtītajam desantam, ko viņš  uzvarēja. Drīz Napoleonam pienāca ziņas par  Anglijas, Krievijas un  Austrijas  vērsto karadarbību pret Franciju. Pēc krievu ģenerāļa Aleksandra Suvorova uzvaras Itālijas teritorijā Francijā bija iestājies haoss un apjukums, kas lika sašūpoties pastāvošajai valdības iekārtai – direktorijas režīmam.  Šīs ziņas pamudināja Napoleonu pamest Ēģipti, lai dotos uz dzimteni un sagrābtu varu, kas viņam arī izdevās 1799. gada 9. novembrī. Napoleona karaspēks Ēģiptē palika likteņa varā un bija spiests kapitulēt 1801. gadā.

Tā eģiptoloģija kļuva par zinātni, kas piedzima kara apstākļos.

Napoleona armijas rindās starp zinātniekiem un māksliniekiem darbojās arī senlietu kabineta glabātājs Dominiks Vivāns Denons, kurš tika ņemts līdzi ekspedīcijā pēc ģenerāļa sievas Žozefīnes ieteikuma. Piecdesmitgadīgais Denons kopā ar daudz jaunākajiem zaldātiem devās uz Augšēģiptes pilsētām – Tēbām, Elefantīni un Asuānu, un zīmēja gan pašā cīņas karstumā, gan maršējot tuksnesī, tādējādi iemūžinot Ēģiptes pieminekļus un kultūrvēsturiskās vērtības. Šie zīmējumi tapuši reālisma stilā.

Pēc atgriešanās dzimtenē Denons 1802. Gadā izdeva savu zīmējumu albumu ar nosaukumu „Ceļojums pa Augšas un Lejas Ēģipti” („Voyage dans la Haute et la Basse Egypte”). Šis darbs atnesa slavu ne vien pašam autoram, bet arī modināja sabiedrības interesi par Ēģipti.


Denona pārzīmētais attēls no dievietes Izīdas tempļa Denderas pilsētā. Attēlota saules dieva dzimšana čūskas veidolā. No Ptolemaju perioda -305-30g.p.m.ē.No 1809. gada līdz 1813. gadam tika izdoti labākie Denona zīmējumi, kas ietilpa 24 sējumos ar nosaukumu „Ēģiptes Apraksts(„Description de l’Egypte”). Otrais šī darba izlaidums iznāca no 1821. gada līdz 1829. gadam. Tiesa gan – attēli bija bez paskaidrojumiem un attiecīgās hronoloģijas, toties grāmatas tapšanā netika žēloti līdzekļi, daudzi zīmējumi tika krāsoti ar roku. Tiek uzskatīts, ka tieši šajos gados eģiptoloģija „piedzima pa īstam”.

Pašlaik pirmais gravīru izdevums pilnā apmērā glabājas Luvras muzejā Francijā. Bet otrais izdevums nemaz nav tik tālu jāmeklē – 929 oriģinālās lielformāta gravīras glabājas Latvijas Universitātes Centrālās bibliotēkas telpās.

Autore: Ieva Andrejauska

Avoti: http://vekordija.narod.ru http://blogi.lu.lv/harijs www.lu.lv

Šis raksts ir no E-Avīzes 2011. gada Aprīļa izdevuma!
[Vai jau izlasīji citus rakstus?]

Atbildēt

Ja Tev patīk šī lapa, seko mums un iesaki to tālāk!