2 hēlija izotopi jeb he-he!

Šodien visas pasaules ķīmiķiem ir lieli svētki, jo 1834. gada 8. februārī
dzima ķīmisko elementu periodisko sistēmu izgudrotājs Dmitrijs Mendeļejevs. Ir
pagājis labs laiciņš kopš Mendeļējevs atklāja šo ģeniālo tabulu, pat šobrīd
neviens nav spējis pateikt, kad tad īsti tiks izprasta līdz galam šīs tabulas saturs…

Dmitrijs piedzima Krievijā, Ivana Pavloviča Mendeļejeva un Marijas
Dmitrijevnas Mendeļejevas ģimenē. Dmitrija bērnība aizritēja ciemā Aremzjanka,
pāris desmitus kilometrus ārpus pilsētas. Reiz Dmitrijs kādā nelielā rūpnīcā,
Aremzjankas ciematā novērojis procesu, kur parastas smiltis pārvērtās par
caurspīdīgu stiklu. Tas atstāja izbrīnas pilnu iespaidu Dmitrija dzīvē un var būt arī
ietekmēja viņa lēmumu veltīt sevi zinātnei, kurā viņš tik spilgti turpmāk izcēlās.
Dmitrijs ģimnāzijas laikā nemaz nav bijis no tiem izcilniekim. Līdz brīdim, kad sāka interesēt
mācību priekšmeti, kā: matemātika, fizika, vēsture un ģeogrāfija. Uzreiz
varēja manīt izmaiņas sekmju līmenī, no viduvējības uz apmierinoši un 1849. gada
14. jūnijā viņš pabeidza skolu. Pēc pāris gadiem arī sākās Dmitrija aktīvā darbība
zinātnes sfērā. 1860. gadā viņš piedalījās Pirmajā Starptautiskajā ķīmiķu kongresā, kas
norisinājās Vācijas pilsētā Kārlsurē. Bet pirmais sasniegums ir 1861. gadā iznākusī
grāmata „Organiskā ķīmija”, kas konkursā ieguva Pirmo Demidova naudas prēmiju.

Ir radusies leģenda, kā tad Mendeļejevs ir izdomājis ķīmisko elementu
periodisko tabulu . Viņš to esot veidojis vairākas nedēļas, bez apstājas, bet nespēja
salikt visus elementus tabulā kā iecerēts. Tā kā bijis ļoti, ļoti noguris,
viņš devās pie miera. Un kā jūs domājat, kas tad tālāk notika? Viņš tabulu esot
nosapņojis. No rīta pieceldamies, kā pantiņu no galvas noskaitījis, sastādīja līdz galam
tabulu. Tā lūk.

Dmitrijs Mendeļejevs nomira 1907. gada 20. janvārī no apbusēja plaušu
karsoņa. Par to, ka Mendeļejevs bija izcila personība, liecina arī daudzie viņa
pagodinājumi viņa dzīves laikā un pēc viņa nāves. Viņa vārdā tika nosaukti
daudzi objekti – krāteris uz mēness, vulkāns Kurilu salās, līdzenums Špicbergenā,
Vissavienības Meteoroloģijas ZPI, Maskavas Ķīmijas tehnoloģiskais institūts,
ķīmiskais elements (Mendeļejevs), minerāls (mendeļejevīt) un pat zemūdens kalnu
grēda Ziemeļu ledus okeānā – Mendeļejeva grēda.

Maruta Birša, foto: fdecomite, dmmaus

You may also like...

Atbildēt

Ja Tev patīk šī lapa, seko mums un iesaki to tālāk!