Drāma, kaisle, pesimisms un Jūlijas Jaunkundze

Zviedru dramaturgs, romānists, esejists un gleznotājs Augusts Strindbergs (August Strindberg) dzimis 1849. gada 22. janvārī Stokholmā. Strindbergs tiek uzskatīts par modernās zviedru literatūras aizsācēju.

Viņš uzrakstījis vairāk kā 60 lugas un 30 cita veida darbus. A. Strindberga darbs Röda rummet (Sarkanā istaba, 1879) tiek uzskatīts par pirmo romānu modernajā zviedru literatūrā. Viņa ‘repertuārā’ ir arī tādi slaveni darbi kā Fadren (Tēvs, 1887), Fröken Julie (Jūlijas jaunkundze, 1888), Inferno (Pazeme, 1897), Till Damaskus (Damaskā, 1898), Ett drömspel (Sapņu spēle, 1902) un Spöksonaten (1908). Pamatojoties un iespaidojoties no šiem darbiem, ir uzfilmētas gan filmas, gan iestudētas operas.

Bērnībā Strindbergs bija ļoti ieinteresēts dabas zinātnēs, fotogrāfijā un reliģijā. Viņa māte nomira, kad puikam bija tikai 13 gadi. Gadu pēc sievas nāves, Strindberga tēvs apprecējās vēlreiz, un Augusts ieguva divus ienaidniekus – pusmāsas. Pats Strindbergs savas dzīves laikā bija precējies trīs reizes.

A. Strindberga slavenākā un visvairāk iestudētā luga ir Jūlijas Jaunkundze. Lugu autors piesaka kā naturālisku bēdu, kaislību un attiecību drāmu, cīņu par mīlestību un varu, kuru lasot, lasītājam rodas pesimistiska noskaņa, kura valda viscaur lugai. Lasītājam jārēķinās dabai tuvu, nekontrolējamu tieksmju attainojumu. Jūlijas Jaunkundze ir bijusi iestudēta gan tādos Latvijas mazajos amatieru teātros, kā Latvijas Universitātes Studentu teātris, gan arī iekļauta lielo teātru repertuārā – Dailes teātrī. Dailes teātri pat varētu dēvēt par Strindberga teātri, jo vēl pavisam nesenā pagātnē tieši šajā teātrī tika iestudētas arī citas Strindberga lugas- Nāves deja, Kreditori un Spēle ar uguni.

Dramaturgu slavē daudzi pasaulslaveni un populāri žurnāli – ArtForum, The Times, Suddeutsche Zeitung u.c. Strindbergs nebija tikai literāts, bet arī gleznotājs. Viņš savu lielāko mūža daļu veltīja vienai gleznai – šveicieša Arnolda Beklina slavenākās gleznas “Mirušo sala”- personīgai interpretācijai piecos variantos.

Strindbergs tiek atzīts par vienu no traģiskākajām personām Skandināvu un pat visas Rietumeiropas literatūrā. Kāpēc? Viņš mira 63 gadu vecumā (14. maijā) ar Svētajiem Rakstiem rokās. Jau 1911. gadā viņš saslima ar plaušu karsoni un tā arī neizārstējās. Viņu apmeklēja arī kuņģa slimības un, iespējams, pat vēzis.

Autors: Dinija Zīraka, foto: by Robin Iversen Rönnlund, komentārs: Strindberga grāmata “Giftas II” (Married II) izraisījusi lielu kritiku feministu vidū; attēlā ir grāmatas feminizētā versija- visas lapas tukšas; to dod par velti un izmanto kā pierakstu kladi.

You may also like...

Atbildēt

Ja Tev patīk šī lapa, seko mums un iesaki to tālāk!