Džeksona Polloka abstrakcijas mutulī

Ieraugot Džeksona Polloka gleznas, cilvēks, kas nav īsti iedziļinājies glezniecībā, pēkšņi apjūk. Krāsu un traipu jūklis, pilnīga abstrakcija, tēlus varam vien paši atvasināt no formu asociācijām, jo būtībā to tur nav. Kā ir iespējama glezna, kurā nav tēlu, kurā nav dziļas būtības un autora filozofistiskas atziņas? Varbūt tieši šeit parādās šis abstraktais skatījums.

Džeksons Polloks (Paul Jackson Pollock) dzimis 1912. gada 28. Janvārī Amerikā. Sākumā dēvēts par sirreālistu, tomēr ar laiku savu glezniecisko darbību mainīja abstraktās mākslas virzienā. Tehnika ar kuru gleznotājs ir ieguvis slavu, šķiet, ir maza bērna līmenī – tā ir absolūti vienkārša šķaidīšanās ar krāsu pa audeklu, kamēr tas atrodas guļus uz grīdas. Tomēr mākslinieciskā pieredze Pollokam liedz radīt ko bezgaumīgu – krāsu izvēle ir ekspresīva, bet saskanīga. Traipu un triepienu veidi arī ir atšķirīgi – dažviet līdzinās putna spalvām, dažviet pirkstu nospiedumiem, dažviet kaligrāfiskiem burtiem, visbiežāk- vienkārši pleķi.

Raugoties uz idejas sākotni, saskatām dažādas versijas: iespējams, autoru mudinājusi doma par bērnišķo un naivo paņēmienu, kas mūžīgi aktuāls savā maigumā un šķīstumā, apvienojumā ar ilgstošu pieredzi, radot protestu ierastajai mākslas kritikai. Pastāv variants, ka autors veidojis protestu pierastajam glezniecības aspektam, ka jebkurā gleznā ir jābūt pamatojumam un dažādu tēlu traktējumam. Pollokam būtiskākā šķiet krāsu nianse un forma, balstoties uz spontānā un nejaušā pieskārienu.

Daudzi mākslas kritiķi viņu nodēvējuši par fraktāļu meistaru, jo viņa gleznojumos saskatāma dažādu detaļu pašlīdzīga atkārtošanās. Pollokam, kā jebkuram kāda jauna virziena atklājējam, bija savi sekotāji, tie gan nepārņēma viņa tehniku, jo tā būtu gluži kā atdarināšana, tomēr iedziļinājās un izkopa burvīgo nejaušības pieskārienu arī savā daiļradē.

Autors: Rūta Akeldama, foto: StartAgain

You may also like...

Atbildēt

Ja Tev patīk šī lapa, seko mums un iesaki to tālāk!