Itālijas kino saldā dzīve

1993. gadā pasaule atvadījās no izcilā itāļu režisora Federiko Fellīni (Federico Fellini).  Viņa ieguldījums kinomākslā ir neizmērojams un apbrīnots vēl šodien. Viņa filmas ir neparastas, sirreālas un  fantāzijas piepildītas. Fellīni savā 73 gadus garajā dzīvē saņēmis Kannu festivāla balvas, piecus Oskara apbalvojumus (filmas – Amarcord, 8 ½, Nights of Cabiria un La Strada), arī atzinību par mūža ieguldījumu kino.

Fellīni peidzima 1920. gada 20. janvārī mazā Itālijas pilsētiņā. Jau 1952. gadā iznāca viņa patstāvīgi režisētā filma Baltais šeihs (Lo Sceicco Bianco), bet pēc diviem gadiem uzņemtais Ceļš (La Strada) ieguva plašu starptautisku atzinību. Ļoti slavena un skandaloza ir Fellīni filma Saldā dzīve (La Dolce Vita), kurā pirmoreiz parādās aktieris Marčello Mastrojāni (Marcello Mastroianni). Lentē redzamā nāves un seksa tēma izraisīja neskaitāmus skandālus. Filmu nosodīja Katoļu baznīca un Itālijas valdība, taču tā bija ļoti populāra un nesa lielus ienākumus. Kas ir interesanti, vārds paparaci (paparazzi), kā mūsdienās dēvē dzeltenās preses fotogrāfus, cēlies no filmas varoņa vārda — slavenību fotogrāfa Paparaco (Paparazzo).

Nozīmīgu lomu Fellīni dzīvē spēlēja viņa sieva Džuljeta Mezini (Giulietta Masina), kas piedalījās arī vairākās viņa filmās- Ceļš,  Kabīrijas naktis (Nights of Cabiria). Šīs filmas Mezini atnesa pasaules slavu un Oskaru, bet viņa nekļuva par kinozvaigzni, upurējot savu karjeru vīra dēļ, kurš viņu dievināja un allaž lūdza padomus. 1993. gadā režisors saņēma Oskaru par mūža ieguldījumu kinomākslā. Pateicības runā viņš to novēlēja Džuljetai. Tajā pašā gadā Fellīni 73 gadu vecumā nomira ar sirdstrieku, un pēc pusgada mira arī sieva.

Raksta autors: Ieva Pastare, foto: dalbera

You may also like...

Atbildēt

Ja Tev patīk šī lapa, seko mums un iesaki to tālāk!