Mocarta gaišums un iedvesma

Volfgangs Amadejs Mocarts (vācu: Wolfgang Amadeus Mozart, dzimis 1756. gada 27. janvārī, miris 1791. gada 5. decembrī) bija izcils klasicisma laikmeta austriešu komponists. Nodzīvodams tikai 36 gadus, šai laikā uzrakstījis vismaz 626 skaņdarbus: 41 simfoniju,21 operu, 47 sonātes, koncertus, serenādes, kvintetus, kvartetus, trio, mesas un daudzus citus.

Dzimis Austrijas pilsētā Zalcburgā, arhibīskapa galma orķestra vijolnieka ģimenē. Jau agrā trīs gadu vecumā Volfgangam radās liela interese par mūziku un klavesīna spēli. Piecu gadu vecumā Mocarts jau sacerēja nelielus darbiņus. Viņa izcilās spējas pamudināja tēvu doties koncertceļojumos un parādīt šo brīnumbērnu pasaulei. 1763. gadā sākās pirmais Mocarta ceļojums uz Minheni, Vīni un citām Vācijas pilsētām, vēlāk arī uz Parīzi un Londonu, kur sešus septiņus gadus vecais zēns visus pārsteidza ar savām apbrīnojamām spējām. Atrodoties Itālijā 12 gadu vecumā Mocarts uzrakstīja savu pirmo operu “Šķietamā vientiese”.

Atgriežoties Zalcburgā, viņš, paklausīdams tēvam, kļuva par arhibīskapa galma orķestra mūziķi. Viens pēc otra radās daudzi ievērojami skaņdarbi – simfonijas, svītas, mesas, koncerti. Bija iespējams paretam uzrakstīt arī kādu operu.
Taču Mocarta attiecības ar arhibīskapu arvien saasinājās, jo arhibīskaps savus mūziķus uzskatīja par zemākas kārtas cilvēkiem. Tāpēc Mocarts Zalcburgā vairs nepalika, bet apmetās uz dzīvi Vīnē. Vienīgais viņa eksistences avots bija privātstundas un nelielie ienākumi, ko izdevēji maksāja par kompozīcijām. Vīnes periodā Mocarts radīja daudzas savas ievērojamās simfonijas, stīgu kvartetus, klavierkoncertus, kā arī operas. Viņa labākie šā žanra darbi ir “Figaro kāzas” un “Dons Žuāns”, kā arī ”Bēgšana no seraja” un “Burvju flauta”. Divas pēdējās operas komponētas pēc vācu dziesmu spēļu parauga vācu valodā. Pārējās sacerētas itāliešu valodā pēc itāliešu operas parauga.
Kaut gan Mocarta dzīve bija smaga, viņa darbos reti ieskanas traģiskas nokrāsas. Mocarta mūzika ir gaiša, pacilājoša un iedvesmojoša.

Raksta autors: Raivis Kalniņš, foto: teofilo

You may also like...

Atbildēt

Ja Tev patīk šī lapa, seko mums un iesaki to tālāk!