Parīzes bohēma itāļu operā

Pasaules pirmatskaņojums operai „La Boheme” notika 1896. gada 1. februārī, Turīnā, Reģio Teātrī. Opera ļoti ātri kļuva populāra visā Itālijā un nākamie uzvedumi drīz tika izveidoti San Karlo Teātrī – 1896. gada 14. martā, Boloņas Teātrī 1896. gada 4.novembrī un citur.

La Boheme ir Džakomo Pučīnī opera četros cēlienos balstoties Henrija Murgera romāna „Bohēmas Ainas”. Pasaules pirmizrādi „La Boheme” piedzīvoja 1896. gada 1. Februārī, Reģio Teātrī.  Operu vadīja jaunais diriģents Arturo Toskanīni. Kopš tā laika, „La Boheme” ir kļuvusi par neaizstājamu Itālijas operas repertuārā. Saskaņā ar Operbase (operu uzvedumu datubāze), „La Boheme” ir ceturtā visbiežāk uzvestā opera pasaulē. Pirmā La Boheme izrāde ārpus Itālijas tika uzvesta Kolon Teātrī, Argentīnā 1896. gada 16. Jūnijā.

1946. gadā, piecdesmit gadus pēc pirmizrādes, Toscanīnī ar NBC simpfonisko orķestri pirmo reizi izpilda La Boheme radio ēterā. Šī performance tika arī ierakstīta diskā un kļuva par vienīgo ierakstīto Pučīnī operu ar tās oriģinālo diriģentu.

La Boheme libreta pamātā ir Henrija Murgera romāna „Bohēmas ainas”. Stāsta pamatā ir vinješu kolekcija, kas attēlo bohēmisku jaunieši dzīvi Parīzē, Latīņu kvartālā, 1840. Gadā. Lai gan šo Murgera darbu sauc par romānu, tam nav vienota sižeta. Tāpat kā 1849.  Murgera un Teodora Barrieres uzvedums, Gada uzvedums, operas libreta koncentrējas uz Rodolfo un Mimī attiecību atspoguļošanu un viņas nāvi. Uzvedumā ir apvienoti divi personāžu raksturi – Mimī un Francīnes, vienā Mimī raksturā. Lielākā daļa libretā ir no oriģināldarba, H. Murgera romāna.

Arī mums Latvijā ir maza saistība ar šo slaveno operu – Rīgā atrodas restorāns ar nosaukumu „La Boheme” . Tā interjers un ēdiens, pēc restorāna īpašnieku prāta, ir pilnībā saistītas ar Pučīnī libretu: „Laiku laikiem «La Boheme» ir mainījusi mūsu dzīvi, atklājot kaislības, mīlestības, stila un intelektuālās brīvības garšu. Džakomo Pučīni operas stāsts, Šarla Aznavūra romantiskais vokāls un Monmartras nabadzīgo mākslinieku bohēmas pievilcība bija neizsmeļams iedvesmas avots, lai vērotu, domātu un pieņemtu šādu dzīvesveidu, kuru iepriekš mēs tikai vērojām no malas.”

Elīna Jurkāne, foto: Gobierno de la Ciudad de Buenos Aires

You may also like...

Atbildēt

Ja Tev patīk šī lapa, seko mums un iesaki to tālāk!