Prezidenta foto un 10 bērni

Devītais Amerikas Savienoto Valstu prezidents Viljams Henrijs Harisons (William Henry Harrison) ir dzimis 1773. gada 9. februārī. Viņš bija pirmais prezidents, kurš nomira, vēl esot prezidenta amatā 1841. gada 4. aprīlī, 68 gadu vecumā. Prezidenta amatā viņš bija pavadījis tikai 32 dienas. Harisons arī bija vecākais prezidents vēsturē līdz Ronalda Reigana prezidentūrai 1980. gadā, un pirmais prezidents, kura portrets tika fotogrāfēts nevis gleznots.

Harisons dzimis prominentā politiķu ģimenē, Virdžīnijā, ASV. Viņš bija jaunākais no 7 bērniem. Čatrpadsmit gadu vecumā viņš iestājās Hempdenas-Sidnejas koledžā un kļuva par izglītotu jaunu vīrieti, kurš perfekti pārzināja gan latīņu valodu, gan arī franču. Viljams Harisons bija pazīstams ģenerālis – viņa militārās gaitas sākās pēc tēva nāves 1791. gadā, kad tēva labākais draugs, Virdžīnijas gubernators Henrijs Lī, ierosināja Viljamam pievienoties armijai. Kā ģenerālis – veiksmīgi karoja pret britiem 1812. gada angļu-amerikāņu karā.

Pēc mātes nāves, 1793. gadā Harisons mantojumā saņēma daļu zemes un vergus, bet savu daļu viņš pārdeva brālim. Pēc 2 gadiem Viljams satika Annu Simmu no Ohaijo. Viņa bija meita, augsti stāvošai personai, tiesnesim Džonam Klīvam Simmam. Kad Harisons lūdza Annas tēvam viņas roku, viņš tika atraidīts, tāpēc Harisons gaidīja, kad Džons Simms ”ieslīks” biznesā, lai paslepus aprecētos. Pāris salaulājās 1795. gada 25. novembrī. Kopā viņiem piedzima 10 bērni, bet viens no bērniem nomira dzemdībās. Anna no daudzajām dzemdībām bija ļoti vāja veselība, tomēr tas viņai neliedza nodzīvot 23 gadus ilgāk par savu vīru. Viņa nomira 88 gadu vecumā, 1864. gada 25. februārī. Neskatoties uz to, ka Viljams prezidenta amatā pavadīja tikai mēnesi, viņa sievai tik un tā tika piešķirta ikmēneša maksājumi jeb 25 000 dolāru kā prezidenta atraitnei.

1841. gada 26. martā savā inaugurācijas ballē Viljams Henrijs Harisons saaukstējās. Saaukstēšanās pārgāja plaušu karsonī. Ārsti neatlaidīgi cīnījās par prezidenta dzīvību, tomēr, 4. aprīlī – tieši mēnesi pēc inaugurācijas – viņš nomira.

Amerikā par Viljamu Harisonu stāsta leģendas, piemēram, ka pastāv “divdesmit gadu lāsts”. Savādu un noslēpumainu iemeslu dēļ gandrīz 160 gados pēc Viljama Henrija Harisona nāves aptuveni ik pēc 20 gadiem kāds ASV līderis bija vai nu noslepkavots, miris birojā vai arī izdzīvojis slepkavības mēģinājumā. Neveiksmīgie mēģinājumi aizraidīt aizsaulē Ronaldu Reiganu un Džordžu V. Bušu, pēc šīs teorijas piekritēju domām, tikai apstiprina šo šablonu. Vai izdzīvošana šajos atentātos pieliks lāstam punktu, atklāšot 2020. gada prezidentūras cikls.

Elīna Jurkāne, foto: Tony the Misfit

You may also like...

Atbildēt

Ja Tev patīk šī lapa, seko mums un iesaki to tālāk!