Spiegs, kas izgudroja Figaro

Šodien, 24.janvārī, jubilārs ir kāds franču rakstnieks, kas, sava laikmeta gara iedvesmots, ir uzrakstījis nemirstīgos un allaž aktuālos darbus ‘’Seviļas bārddzinis’’  un ‘’Figaro kāzas’’- Pjērs Ogistēns Karons de Bomaršē (Pierre-Augustin Caron de Beaumarchais).

Bomaršē ir dzimis 1732.gadā pulksteņu meistara ģimenē. Lielākoties mēs viņu pazīstam kā rakstnieku, kas radījis vairākus svarīgus literatūras darbus, tostarp jau minētos, kuri pasaules slavu ieguva, kad Mocarts un Rosini uzrakstīja operas pēc to motīviem. Bet Bomaršē nodarbojās arī ar politiku, mūziku, viņš bija izgudrotājs un pat spiegs. Šis ļoti aktīvais cilvēks dzīvoja laikā, kad Eiropa piedzīvoja Apgaismības laikmeta uzplaukumu,un  gan kultūra, gan zinātne bija tendēta uz racionālo prātu, jaunatklājumiem un pasaules vēriena domāšanu. Iespējams, tāpēc Bomaršē bija tik daudzpusīgs savās izpausmēs, tomēr, viņa vārds visvairāk saistās tieši ar literatūras vēsturi, tāpēc jāpievēršas viņa literārajai daiļradei.

Vispirms jāatzīmē, ka 18.gadsimta sešdesmitajos gados Bomaršē devās uz Spāniju, konkrētāk, uz Madridi. Tās bija gan lietišķas, gan ģimenes darīšanas, jo tur dzīvoja viņa māsa. Spānijas atmosfēra un pieredze atstāja tik ļoti lielu iespaidu, ka, atgriežoties Francijā, Bomaršē sāka rakstīt lugas. Lai gan jāatzīst, ka pieredze rakstīšanā viņam jau bija, īpaši farsa žanrā. Bet te parādās interesants aspekts- francūzis raksta lugas par Spāniju, piesātinātas, krāsainas, kolorītas, pavisam spāniskas. Savā ziņā, tas atspoguļo Apgaismības laikmeta kosmopolītismu un paša Bomaršē aktīvo diplomātisko rosību pa dažādām valstīm un pat kontinentiem.

Starp citu, Bomaršē ir pirmais, kas drāmu ir nosaucis par drāmu. Viņš savā 1767.gadā sarakstītās lugas ‘’Eiženija’’ ievadā ievietoja teorētisku rakstu par drāmu, būtībā to noformulējot. Tās formulējumā drāma tika aprakstīta kā literārs darbs, kas pievēršas nopietnām, bet patiesākām, tēmām, par to samāksloto komēdiju un pārspīlēto traģēdiju, kas pastāvēja viņa laikā.

Spānijas pieredzi, drāmas formulējumu un paša Bomaršē aktīvo politisko un māksliniecisko darbību rezultātā arī radās slavenais bārddzinis Figaro. Viņš ir asprātīgs un viltīgs, donžuāns un avantūrists- Figaro ir Bomaršē triloģijas centrālais varonis. Triloģija sastāv no lugām ‘’Seviļas bārddzinis jeb Veltīgā piesardzība’’ (1772), ‘’Trakā diena jeb Figaro kāzas’’ (1781) un ‘’Noziedzīgā māte jeb Otrais Tartifs’’ (1792). Šajos darbos, kas veidoti komēdijas žanrā, bet risina nopietnas sociālas problēmas, Bomaršē ironizē par aristokrātiju un aizrauj ar emociju pārbagātību. Viņš radīja veselu tēlu un notikumu virkni, kas aizrauj ar savu dzīvīgumu un patiesumu. Lielisks darbs!

Raksta autors: Elīna, foto: “Seviļas bārddziņa” iestudējums Veronā by *Debs*

You may also like...

1 Response

Atbildēt

Ja Tev patīk šī lapa, seko mums un iesaki to tālāk!