Vatikāns. Pāvesta mājas

1929. gada 11. februārī, noslēdzot Laterāna līgumus starp pāvestu un toreizējo Itālijas līderi Benito Musolini, tika nodibināts Vatikāns. Vatikāns atrodas Itālijas galvaspilsētas Romas ziemeļrietumu daļā, Tibras upes labajā krastā. Vatikāns ir pasaules mazākā valsts. Apkārt pilsētvalstij ir uzbūvēta augsta, akmens siena, lai pasargātu valsts „galvu” Benediktu XVI no iespējamajiem ārpasaules uzbrukumiem.

Šī pasaulē vismazākā valsts ir katolicisma centrs, Katoļu baznīcas pāvesta rezidence. Vatikānam ir savs karogs, sava valsts himna, raidstacija, kas raida vairāk nekā 30 valodās. Valsts valūta ir eiro. Valsts vadītājs ir Katoļu baznīcas pāvests, ko kardinālu kolēģija aizklātā balsošanā ievēl uz mūžu. Vatikāna platība ir apmēram 44 ha un šeit dzīvo nedaudz vairāk kā 800 cilvēku, kas galvenokārt ir darbinieki pāvesta bibliotēkā, kalpotāji reliģiskajās ceremonijās, muzejos.

Vatikānam ir arī sava armija – valsts sardzē stāv stalta auguma karavīri viduslaiku formā: no sarkanām, dzeltenām un violetām auduma strēmelēm šūtos kamzoļos un biksēs līdz celim, dzeltenās getrās un lielām, melnām beretēm vai trīsstūrveida bruņu cepurēm galvā. Sardzes virsniekam ir tāds pats tērps, ko papildina zobens ar spalu. Tie ir tiek saukti par pāvesta gvardiem un to tautība ir šveicieši. Pāvesta gvarde no šveiciešu algotņiem tika nodibināta 1505. gadā. Gvardu formu veidoja pēc Mikelandželo tērpu skicēm. 19.gs. vidū Šveices parlaments izdeva likumu, kas valsts iedzīvotājiem aizliedza dienēt ārvalstu armijā. Vienīgais izņēmums – vēlēšanās dienēt Vatikāna gvardē. Lai kļūtu par gvardu, tāpat jābūt vecumā starp 19 un 30 gadiem un ir jābūt vismaz 174 centimetrus garam.

Vatikāns ir slavens ar saviem kultūras objektiem – Svētā Pētera bazilikas arhitekti bijuši Bramante, Mikelandželo. Tāpat slavena ir Siksta kapela, kas mūsdienās ir muzejs, izcils renesanses laika piemineklis. Kapela ir taisnstūrveida telpa ar apgleznotām sienām, kuras 1481. – 1483. gados apgleznoja Sandro Botičelli, Pinturikio un citi mākslinieki pēc pāvesta Siksta IV pasūtījuma. Celtnēs plaši izmantots marmors, dažādi gleznojumi, skulptūras, kā arī apzeltījumi.

Raivis Kalniņš, foto: Vatikāna muzejs by kevingessner

You may also like...

Atbildēt

Ja Tev patīk šī lapa, seko mums un iesaki to tālāk!