Zemes māsa OGLE

2006. gada 25. janvārī astranomi atklāja planētu, kura tika nosaukta par “OGLE-2005-BLG-390Lb.” Tā ir līdzīga Zemei un riņķo ap kādu citu zvaigzni, radot zinātniekos cerības, ka uz tās varētu atrasties dzīvība. Tā ir mazākā no visiem konstatētajiem debess ķermeņiem ārpus Saules sistēmas. Tā griežas apkārt ‘sarkanam pundurim’, apmēram 25 000 gaismas gadus attālumā no zemes. Atklājums, par kuru stāstīts žurnālā “Nature”, tika veikts ar “microlensing” tehnoloģijām, kura ļauj atklāt tālas planētas ar masu, kas līdzīga Zemei.

Planēta Ogle pārspēj Zemi ne tikai izmēros, tā ir 5,5 reizes smagāka un, patiesībā, tai tiešām ir plāna atmosfēras kārta. Lai Ogle apceļotu savu zvaigzni, tai vajag 10 Zemes gadus, jo viņas orbīta ir ļoti liela, tāpēc ‘sarkanais punduris’ nespēj sasildīt planētu un uztur to zem ļoti zemas temperatūras. Pētnieki liecina, ka tās virsma ir sasaldēta līdz ne vairāk kā mīnus 220 grādiem, un, iespējams, tā ir pārklāta ar saldētu šķidrumu, vadoties pēc viņas analoga Plutona. Tas tomēr ir faktors, kas mazina cerības saistībā ar dzīvību uz planētas “OGLE-2005-BLG-390Lb”.

Tomēr zinātnei tas ir liels atklājums, jo tā ir pati līdzīgākā planēta Zemei no visām, kuras tika atklātas pirms tam. Ogle ir līdzīga svara ziņā un attālumā starp zvaigzni, ap kuru griežas apkārt. Lielākā daļa citu atklāto planētu priekš mums ir pārāk lielas vai nu pārāk karstas, vai abi varianti.

“Microlensing” tehnoloģiju sāka izmantot samērā agri, tās parādīšanos paredzēja Alberts Einšteins vēl 1912. gadā. Šī parādība notiek, kad masīvs objekts, tāds kā zvaigzne, palido garām novērotājam uz citu zvaigžņu fona. Tajā brīdī, no tuvumā esošiem smagiem objektiem laužas gaisma uz samērā tālām planētām, kā rezultātā tās kļūst spilgti gaišas. Parasti šis fenomens saglabājas vairākus mēnešus. Ja tuvākajām zvaigznēm riņķo apkārt planēta, gaisma tiek sagrozīta vēl un vēl tālāk uz citu zvaigzni, kura izskatās vēl gaišāka, bet šajā gadījumā parādības laiks ir īsāks. Tālu aiz Saules sistēmas robežām tika atrastas apmēram 160 planētas, no kurām tikai trīs bija atrastas ar “microlensing” tehnoloģijas palīdzību.

Raksta autors: Edgars Davidovičs, foto: Sweetie187

You may also like...

1 Response

Atbildēt

Ja Tev patīk šī lapa, seko mums un iesaki to tālāk!