Zini, kas ir mintonets? Bet volejbols?

 Šodien aprit 117 gadi, kopš kāds amerikānis vārdā Viljams Morgans 1895. gadā izgudroja komandas sporta spēli volejbolu. Lai gan sākotnēji šo spēli sauca „mintonets”, spēles elementi tika  aizgūti no tenisa un handbola, kas tolaik bija ļoti populāras komandu spēles. Volejbola pirmsākumos iegūt atzinību bija diezgan pagrūti, jo neilgi pirms tika atklāta šī spēle, tika izgudrots basketbols, kas jau sāka ieņemt ātru popularitati.

Morgans strādāja kādā jauno vīriešu kristīgajā asociācijā, par sporta skolotāju Masačūsetsas štatā, ASV. Kamēr volejbols nebija ieguvis popularitāti, tā bija brīvā laika pavadīšana, lai dažādotu studentu sporta nodarbības, to varēja spēlēt neierobežots skaits cilvēku. Vissvarīgākā spēles sastāvdaļa ir bumba, tāpēc Morgans, izmēģinājis daudzus variantus, palūdza A.G. Spalding & Bros firmu uztaisīt vispiemērotāko variantu. Tie radīja bumbu ~65cm diametrā un ~ 260 gramus smaga. Šo variantu Morgans atzina par ideālu variantu. Bet precīzu gadu, kad tika radīta pirmā oficiālā bumba, vēl joprojām apstrīd. Daži uzskata, ka 1896. gadā, savukārt citi apgalvo, ka 1900. gadā.

Ap 20. gadsimta sākumu volejbolu ātri vien iemīlēja un kļuva par populāru spēli vairākās pasaules valstīs. Spēle kļuva atlētiskāka, un izgājieni pie tīkla – daudz profesionālāki. Karavīri, kas piedalījās statiskajā Pirmajā pasaules karā, bieži vien izmantoja brīvo laiku sporta spēļu praktizēšanai. Eiropā volejbols ienāca 1. Pasaules kara laikā, kad to Francijas un Britānijas pludmalēs spēlēja ASV karavīri. Olimpiskajās spēlēs volejbols parādījās daudz ātrāk nekā pasaules čempionātos. 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē volejbols kļuva par amerikāņu sportistu delegācijas paraugdemonstrējumu sastāvdaļu.

Latvijā volejbols ienāca pēc 1. Pasaules kara, 1919. gadā, kad pēc Kārļa Ulmaņa lūguma ASV un Kanādas misionāri uzsāka darbu Latvijā. No klubiem noteikti jāpiemin – Rīgas Radiotehniķis. Laikā no 1960. gada līdz 1987. gadam šī komanda 13 reizes PSRS meistarsacīkstēs ir kāpusi uz goda pjedestāla.

Maruta Birša, foto: Christian Haugen

You may also like...

Atbildēt

Ja Tev patīk šī lapa, seko mums un iesaki to tālāk!